SM pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidroja, ka ministrija šajā prasībā lūgusi noteikt aizliegumu rīkoties ar lidsabiedrības 59 110 akcijām, par kurām pastāv juridiskas neskaidrības un kuras Fliks pārdeva par 10 miljoniem eiro (septiņiem miljoniem latu).
Tā dēvētās "starpības" akcija fiksētas kā nesakritība starp airBaltic reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu. Šīs akcijas nopirkusi firma Trasatlantic Holdings Company (THC). Tomēr Uzņēmumu reģistrs ir apturējis lēmuma pieņemšanu par akcijām, pirms nav izvērtēts, cik šāds darījums bijis likumīgs.
Ja Flikam izdotos reģistrēt šīs akcijas, valsts kļūtu par mazākuma akcionāru ar 46,8% akciju, liecina biznesa portāla Nozare.lv veiktie aprēķini. Flikam daļēji piederošais privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kopā ar THC tad pārvaldītu 53,2% kopējo uzņēmuma akciju.
airBaltic vienīgais valdes loceklis Fliks iepriekš skaidroja, ka piesaistījis aviosabiedrībai nepieciešamo finansējumu, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) paziņoja, ka ir noticis mēģinājums fiktīvi palielināt privāto akcionāru daļu uzņēmumā ar akcijām, kas ir dzēstas, tomēr šis darījums - fiktīvo akciju reģistrācija - neesot noticis un valstij lidsabiedrībā airBaltic joprojām ir vairākums.
Vilhovika informēja, ka 26.septembrī Latvijas valsts SM personā iesniegusi tiesā prasības pieteikumu atzīt par nenotikušu pamatkapitāla palielinājuma un jauno 59 150 akciju emisiju, kā arī atzīt par neesošām šīs akcijas un lidsabiedrības statūtu redakciju, kuru šā gada 30.aprīlī parakstījis Fliks. SM arī lūgusi nodrošināt prasību.
Rīgas rajona tiesa ierosinājusi civillietu un nodrošinājusi prasību, ierakstot aizlieguma atzīmi komercreģistrā un airBaltic akcionāru reģistrā, kas atrodas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Tiesa aizliegusi airBaltic un Flikam veikt jebkādas darbības, kuras vērstas uz ierakstu veikšanu komercreģistrā un akcionāru reģistrā attiecībā uz akcijām ar kopējo nominālvērtību 59 150 lati.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 26.septembrī atteicās pieņemt izskatīšanai SM prasības pieteikumu pret airBaltic un Fliku, jo prasības pieteikums nebija piekritīgs izskatīšanai apgabaltiesai. Savukārt iepriekš SM pieteikumu pret Fliku par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas atteicās pieņemt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa.
Tikmēr airBaltic vērsās tiesā ar pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesu. Pieteikums līdz 21.oktobrim atstāts bez virzības.
Patlaban starp airBaltic akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
Valdība otrdien apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu. Ja BAS izpildīs izvirzītos nosacījumus, satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) ir dots mandāts šādu vienošanos parakstīt. Pēc valdības pārstāvju teiktā, vienošanos plānots parakstīt līdz 29.septembrim, kad paredzēta aviosabiedrības akcionāru sapulce.
Valsts finansējums pamatā tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt, žurnālistiem sacīja Dombrovskis. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
airBaltic ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
Patlaban starp airBaltic akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar airBaltic finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
(papildināts no 2.rindkopas)