Konsultāciju kompānijai Prudentia divu nedēļu laikā ir jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. Prudentia pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju teiktā, pārdot "airBaltic" akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.
Augulis skaidroja, ka divu nedēļu laikā esot jāpanāk, ka tiek nomainīts līdzšinējais menedžments, tiek veikti grozījumi statūtos, tiek veiktas akcionāra līguma izmaiņas, lai valstij būtu lielāka ietekme uz lēmuma pieņemšanu, kā arī jāpanāk vienošanās, ka bāzes lidosta ir Rīgā.
Otrs akcionārs arī tikšot aicināts mainīt lidsabiedrības vadību, lai būtu pilnīga pārliecība par to, kas notiek kompānijā un kāda ir tās tālākā attīstība. Ja partneris kādu no nosacījumiem nepiekritīs pildīt, valdība nevarēs pieņemt lēmumu. "Visiem akcionāriem jāsaprot, ka lielākais akcionārs savu ietekmi parāda un pasaka savus nosacījumus," teica ministrs.
Par to, kādi bijuši iespējamie pārkāpumi, nolaidība vai neizdarītie vadības darbi, esot jālemj Tieslietu ministrijai ar Valsts kanceleju un sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM), uzsvēra ministrs. Viņš norādīja, ka beidzot jābūt skaidrībai. Vaicāts, kāds varētu būt pamatojums menedžmenta nomaiņai, viņš norādīja: galvenais uzdevums ir, lai nodrošinātu kompānijas tālāku darbību un partneri būtu viens otram uzticami.
Augulis vēlreiz uzsvēra, ka labākā taktika un risinājums jāpiedāvā Prudentia, jo "tikai finanšu un banku speciālisti" varot situāciju izvērtēt. Piedāvājumam esot jābūt ar konkrētiem skaitļiem un risinājumiem. Arī Prudentia apliecinājusi, ka nepieciešami ātri risinājumi, tāpēc arī termiņš nav garš - divas nedēļas.
Vaicāts, ar ko tiks runāts par pašreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika atcelšanu, Augulis norādīja, ka tas būs Prudentia uzdevums un tiks izvirzīts uzdevums arī SM.
Valdībā arī runāts, ka jāpiesaista kadru speciālistu kompānija, kas ieteiktu menedžeri, kas saprot kaut ko no aviācijas, no lidsabiedrībām, teica ministrs.
Savukārt, runājot par iespējamo finansējuma avotu aviosabiedrības glābšanai, Augulis norādīja, ka viņam kā satiksmes ministram naudas nav, bet par iespējamiem risinājumiem būtu jādomā Finanšu ministrijai (FM).
Premjers Valdis Dombrovskis (V) arī norādīja: kad skaidrāk iezīmēsies kāds no iespējamiem scenārijiem un iespējamās izmaksas, tad arī FM būs uzdevums vērtēt, kā šos līdzekļus nodrošināt. Vaicāts, vai pats redz iespēju nodrošināt šos līdzekļus no kāda avota, viņš teica, ka vienkāršas izvēles valstij nav. "Redzam, ka uzņēmums pretēji Flika solītajam strādā nevis ar peļņu, bet ar milzīgiem zaudējumiem, un izvēle lielā mērā ir vai nu nodrošināt līdzdalību finanšu situācijas uzlabošanā, izpildoties nosacījumiem, vai nu nedarīt neko, taču tas var novest pie problēmām." Esot arī iespēja uzņēmumu šajā nelabvēlīgajā situācijā atdot kādam trešajam akcionāram, taču piesaistītais konsultants pie pašreizējiem nosacījumiem šo scenāriju nerekomendēja kā vēlamāko, teica premjers.
Valsts kancelejas izplatītajā informācijā norādīts, ka šodien valdības sēdē detalizēti apspriesta arī ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnijā pausto izteikumu ietekme uz uzņēmuma darbību. "Pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un airBaltic padomes locekļu sniegto informāciju, pastāv pamatotas bažas, ka airBaltic valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā un radījusi zaudējumus 2010. un 2011.gadā. Valdība secināja, ka ekonomikas ministra izteikumi jūnija mēnesī tikai konstatēja esošo situāciju uzņēmumā un patlaban nevar būt par pamatu apgalvojumam par 25 miljonu latu zaudējumiem," teikts paziņojumā.
Tiek arī noraidītas izskanējušās spekulācijas par iespējamo Kampara kandidatūras apspriešanu airBaltic valdes priekšsēdētāja amatam.
Jau rakstīts, ka valdība otrdien plānoja lemt par tālāko rīcību ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic.
Satiksmes ministrs Augulis iepriekš pauda viedokli, ka Ministru kabinetam šodien jāizlemj, kā palielināt airBaltic pamatkapitālu. Tādējādi tiktu dots signāls nozarei, kompānijai, kreditoriem un sadarbības partneriem, ka valdība saprot kompānijas svarīgumu un plāno tās darbību stabilizēt.
Nepieciešamais ieguldījums pamatkapitālā ir 63 miljoni latu, līdz ar to jāizlemj, vai valstij ieguldīt pusi no šīs summas, vai jālemj par papildu akciju emisiju. Ja tas tiks izdarīts, kompānija varot turpmāko gadu strādāt un auditori var sniegt atzinumu par 2010.gadu un nākotnes darbību. Lēmums esot jāpieņem ātri, jo kompānijai esot dārgi aizņemties un aizņēmumi katru dienu nesot zaudējumus.
Premjers Valdis Dombrovskis (V), vairākkārt taujāts par to, vai valdība varētu pieņemt lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, vien atkārtoja, ka esot jāredz Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums un Finanšu ministrijas viedoklis. "Jautājums ir pietiekami sarežģīts un komplekss," norādīja Dombrovskis.
Gan Dombrovskis, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Raimonds Vējonis žurnālistiem apgalvoja, ka pirmdien koalīcijā neesot runāts par pagājušajā nedēļā izvērsto diskusiju saistībā ar iespējamo Auguļa atbrīvošanu no amata. "Iepriekš diskusija bija, un lieku reizi diskutēt nav nepieciešams," teica Vējonis.
Jau ziņots, ka Augulis aicinājis premjeru sasaukt valdības sēdi, lai pieņemtu lēmumu par valsts kā akcionāra tālāko rīcību, taču Dombrovskis paudis viedokli, ka SM vispirms jāiesniedz pilnīga informācija un jāizpilda iepriekš dotie uzdevumi, kas cita starpā skar arī akcionāru līguma grozīšanu, padarot to valstij izdevīgāku. Ja Augulis to neizdarīs, premjers pauda gatavību izvērtēt ministra atbilstību amatam.
Dombrovskis 17.augustā parakstīja satiksmes ministram adresētu rezolūciju, kurā uzskaitīti darbi, kas jāizdara saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, un dokumenti, kas jāiesniedz. SM norādīja, ka Dombrovska pieprasītie dokumenti lielākoties jau bijuši iesniegti uz Ministru kabineta sēdi, taču 18.augustā iesniegti vēl papildus prasītie dokumenti. Premjers uzdeva ministram līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību airBaltic jautājumā, lai maksimāli efektīvi īstenotu valsts intereses, kā arī saskaņot to ar Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministriju.
Ministrija ir saņēmusi neauditētu, bet airBaltic vadītāja Bertolta Flika parakstītu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Fliks piedāvājis palielināt airBaltic pamatkapitālu par 63,68 miljoniem latu.
(Papildināts viss teksts)