Artūrs pirms pāris mēnešiem pie notāra parakstījās par referenduma rīkošanu, kas paredzētu iekļaut likumā aizliegumu par geju un lesbiešu attiecību reklamēšanu bērnudārzos. "Kolēģe man atsūtīja linku, kur bija aprakstīts, ka drīzumā Eiropas Savienība (ES) pieņems direktīvu, ka par geju un lesbiešu attiecībām būs pienākums skaidrot arī bērnudārzos. Pēc tam viņa pastāstīja, ka tiek vākti paraksti pie notāra, lai apturētu šo likumprojektu," atminas Artūrs.
Viņš par šādu ES iniciatīvu bijis šokēts, tāpēc devies pie notāra. "Pie notāra aizbraucām kopā 10 cilvēku, visi bija pārliecināti, ka veic ieguldījumu savu bērnu nākotnē. Turklāt par notāru mums pašiem nebija jāmaksā," atklāj vīrietis. Par "savu ieguldījumu bērnu nākotnē" Artūrs jau bija piemirsis, kad neilgi pirms vēlēšanām saņēma pateicības vēstuli no biedrības.
Tajā bija norādīts, ka vienīgā partija, kas atbalstījusi referenduma ideju, ir Latvijas Krievu savienība (LKS). "4. oktobrī, kad Jūs iesiet uz vēlēšanu iecirkni, lūdzu Jūs atcerēties šo informāciju," norādīts vēstules noslēgumā. Aploksnē bijis arī partijas kalendārs. "Es nesaprotu, kas atklāja manu adresi Krievu savienībai. Visa šī situācija man lika saprast, ka balsu vākšanas akcija bijis tikai blefs, lai iegūtu labāku rezultātu vēlēšanās," sarūgtināts ir Artūrs.
Biedrības priekšsēdētājs Iļja Kozirevs nesaprot šādu attieksmi. "Vēstulē neviens netika aicināts balsot par LKS, tur bija izteikts lūgums atcerēties šo informāciju, kad vēlētājs ies uz iecirkni," viņš uzsver. Uz jautājumu, kāpēc vēstulē tiek pieminēta politiskā partija, Kozirevs atbild bez minstināšanās: "Viss pareizi, tas ir politisks jautājums. Vasarā mēs visām partijām rakstījām vēstuli ar aicinājumu atbalstīt grozījumus un referenduma jautājumu iekļaut partiju programmās, bet vienīgā atbilde bija tikai no LKS."
Datu valsts inspekcija Dienai norādīja, ka saskaņā ar likumu, lai veiktā datu iegūšana un izmantošana būtu tiesiska, ir jābūt konkrētās personas piekrišanai, tā nepieciešama "pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai, datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti, u.c.". Vienlaikus likums nosaka, ka personas datu apstrādi var veikt tikai atbilstoši paredzētajam sākotnējam mērķim.
Savukārt par konkrēto gadījumu Datu valsts inspekcija patlaban sākusi pārbaudi, kas vēl nav pabeigta, tādēļ sīkāki komentāri netiek sniegti.
Papildināts ar Datu valsts inspekcijas sniegto atbildi.
Pilnu Aļonas Zanderes rakstu Balsu vākšanai izmanto bailes par bērniem lasiet ceturtdienas, 23.oktobra, laikrakstā Diena!