Šo likumprojektu Saeimā iesniedza visu koalīcijas partiju pārstāvji - Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns un Ilma Čepāne no Vienotības, Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK, Augusts Brigmanis no ZZS, Zanda Kalniņa-Lukaševica no Reformu partijas frakcijas un pie frakcijām nepiederošais Jānis Upenieks.
Jaunajā Satversmes preambulas projektā teikts, ka "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."
Tāpat Satversmes ievada tekstā paredzēts norādīt, ka Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. "Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus," teikts preambulas teksta projektā.
Norādīts arī, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.
Satversmes preambulas projektā arī pausts, ka "Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm."
Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai, paredz Satversmes preambulas projekts.
Likumprojekta iesniedzēju vārdā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) Saeimas sēdē uzsvēra, ka demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem un daudzās valstīs šie principi ir atklāti konstitūcijas rakstītajā tekstā, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
"Gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus. Tas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus. Šāda izpratne veicina pilsoņu konstruktīvu un atbildīgu līdzdalību savas valsts veidošanā, līdz ar to stiprina demokrātiskas valsts iekārtu,” uzrunājot Saeimu, teica Čepāne.
"Ievadā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums, tajā tiek apstiprināti nācijas valsts galvenie mērķi un tiek norādīts, ka Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilglaicīgu pastāvēšanu cauri gadsimtiem – tā ir valsts nācijas būtība. Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību," Saeimas sēdē sacīja Čepāne.
Tāpat Čepāne atzīmējusi, ka Satversmes ievads "pauž attieksmi pret lielajiem Latvijas vēstures notikumiem un samezglojumiem kopš valsts dibināšanas – brīvības cīņām, nacistu un padomju okupācijām, pretošanos un brīvības atgūšanu uz valsts nepārtrauktības pamata, nosoda okupācijas režīma noziegumus. Ievads atklāj Latvijas valsts darbības virsprincipus, kas atbilst modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij. Tāpat tiek uzsvērta cilvēka cieņa un cilvēktiesības, ar ko ir saistīta visa valsts darbība, un norādīts arī uz mazākumtautību tiesībām”.
Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts - lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.
Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."
Pievienota 8. līdz 11.rindkopa