Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.
Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA apstiprināja, ka pret Strīķi ierosināta disciplinārlieta. Tā ierosināta, lai izvērtētu Strīķes rīcību, neizpildot KNAB priekšnieka rezolūcijas par uzdotajiem darba uzdevumiem.
Plašāku informāciju KNAB pagaidām nesniedz.
KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.
Streļčenoks jau pagājušā nedēļā, 29.aprīlī, ierosināja vienu disciplinārlietu pret Strīķi. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada jaunpieņemtais KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Roze.
Preses paziņojumā KNAB paziņoja, ka Strīķei līdz 29.aprīlīm nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot Strīķi amatā, viņai ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecina, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta.
Jau ziņots, ka pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.
Otra disciplinārlieta tika ierosināta par pērn 17.oktobrī, jo netika izpildīts KNAB priekšnieka 2012.gada 17.maija rīkojumā "Par pusgada un gada atskaiti" dotie uzdevumi un nav iesniegtas minētajā rīkojumā noteiktās atskaites par paveikto. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe jau nākamajā dienā varēja atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
(Pievienots KNAB komentārs 4. un 5.rindkopā.)