papildināts (14:10) - Iesaka slēgt 22 zinātniskos institūtus un augstskolu struktūrvienības; vismazāk attīstītas sociālās zinātnes

Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu - piecus vai četrus.Par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem, izvērtējumā saņemot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem.Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības izvērtējumā ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, portālu Diena.lv informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece Una Ahuna-Ozola. Tomēr eksperti norāda, ka Latvijā pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, kas var kalpot par centriem institūciju konsolidācijai un nākotnes investīcijām.Secināts arī, ka matemātikas un fizikas nozares Latvijā ir salīdzinoši spēcīgas, lai arī pētījumu kvalitāte institūcijās būtiski atšķiras. Savukārt inženierzinātnes ir vērtētas kā pārāk fragmentētas un to darbība lielā mērā neatbilst starptautiskam līmenim.Dabaszinātņu nozares institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr šajā nozarē ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē. Turpretī humanitārās zinātnes ir vērtētas kā ļoti fragmentētas - ar atrunu, ka tas gan raksturīgs daudzām valstīm - un nozares pētījumi galvenokārt fokusēti uz Latvijai aktuāliem jautājumiem.Vismazāk attīstītas Latvijā ir sociālās zinātnes, ko eskperti skaidro ar šīs jomas veidošanos pēdējo 20 gadu laikā.Lielākā Latvijas zinātnes problēma ekspertu vērtējumā ir akūts finanšu līdzekļu trūkums. Izvērtējuma autori norāda, ka, neveicot būtiskas investīcijas pētniecībā un augstākajā izglītībā, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku. Savukārt cilvēkkapitāla trūkums ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos Latvijā, bet arī neļauj efektīvi apgūt un izmantot citviet pasaulē rādītās.Lai uzlabotu situāciju zinātnē, līdz 1.aprīlim IZM plāno izstrādāt zinātnes attīstības stratēģiju un 1.jūlijā iesniegs to valdībā.Izvērtējumu veica IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu. Tas izmaksāja 300 000 latu.Latvijā starptautisks zinātnes novērtējums tiek veikts otro reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējais izvērtējums tika veikts 1992.gadā. Nākamā zinātnes starptautiskā izvērtēšana plānota 2019.gadā.(papildināta visa ziņa)