Izvērtējot birojā pēdējā laikā valdošās nesaskaņas starp KNAB priekšnieku un viņa vietniecēm Jutu Strīķi un Ilzi Jurču, darba grupa secinājusi, ka nesaskaņu cēlonis lielā mērā ir saistīts ar izveidoto darba praksi, KNAB priekšniekam Streļčenokam piemērojot vienādu atskaišu sistēmu divām dažādām KNAB darbības jomām - korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas blokiem.
"Ir saskatāma KNAB priekšnieka neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi un kriminālprocesuālās darbības," teikts darba grupas ziņojumā. Tas būtiski atšķiras no darba procesa korupcijas novēršanas jomā. Līdz ar to piemērot abām jomām vienādu atskaitīšanās kārtību nav iespējams.
Vienlaikus darba grupa arī secinājusi, ka nevis normatīvā regulējuma trūkums vai nepilnības traucē KNAB darbību, bet gan neprasmīga spēkā esošo normatīvo aktu piemērošana un nepilnības iekšējā komunikācijā.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savukārt uzskata, ka, realizējot iekšējo kontroli, viņa iestādē noteiktā atskaitīšanās kārtība ir samērīga un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā to, ka Streļčenoks ir atbildīgs par iestādes darbu kopumā, tai skaitā par to kā tiek veikta izmeklēšana un operatīvā darbība, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, KNAB priekšniekam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrā daļā noteikto ir jāizveido tāda iestādes iekšējā kontroles sistēma, kas nodrošinātu iestādes
funkciju realizēšanu likumīgi un efektīvi, informē KNAB.
Streļčenoks norāda - lai sasniegtu Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteiktos mērķus, ievērotu tajos noteiktos principus un izpildītu to uzdevumus, ieviesti atbilstoši iekšējie kontroles pasākumi, tai skaitā pieprasījums sniegt viņam kā KNAb vadītājam ziņas par izmeklēšanu un operatīvo darbību likumā pieļaujamā apmērā.
Darba grupa KNAB ierosinājusi pastiprinātu uzmanību pievērst tā administratīvajai pārvaldei, piesaistot augstas kvalitātes speciālistus valsts pārvaldes jautājumos ar prasmi un pieredzi normatīvo aktu izstrādē. Tas gan nenozīmē, ka būtu jāpiesaista speciālisti no malas, bet gan jauna amata vieta jāveido, veicot vakanto amata vietu iekšējo pārdali.
Vienlaikus norādīts uz daudzām nepilnībām KNAB darbību regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādājusi vairākus priekšlikumus to novēršanai. Piemēram, ir ieteikts precizēt biroja amatpersonu juridisko statusu, kā arī Ministru prezidenta pārraudzības saturu un apjomu. Nepieciešams reglamentēt KNAB priekšnieka disciplināratbildību, nosakot konkrētu amatpersonu vai institūciju, kam ir disciplinārā vara pār KNAB priekšnieku. Kā norāda eksperti, regulējumam ir jānodrošina gan biroja priekšnieka atbildība, gan arī garantija pret risku, ka disciplināro atbildību var izmantot, lai ļaunprātīgi ietekmētu KNAB darbību, piemēram, paredzot profesionālās komisijas izveidi iespējamā pārkāpuma fakta izmeklēšanai un izslēdzot tādus iespējamos disciplinārsodus kā pazemināšana amatā un atbrīvošana no amata.
Pēc ekspertu domām, nepieciešams arī izstrādāt jaunus KNAB priekšnieka vietnieku korupcijas apkarošanas jautājumos amata aprakstus, jo vietnieku pienākumi patlaban daļēji neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Amata aprakstā biroja priekšnieka vietnieks ir tieši jāpilnvaro akceptēt operatīvās darbības pasākumus. Turklāt eksperti arī secinājuši, ka amata apraksti nav aktualizēti saskaņā ar likumā veiktiem grozījumiem un aprakstos izmantotā terminoloģija neatbilst normatīvajiem aktiem.
Streļčenoks darba grupas norādīto nepieciešamību izstrādāt jaunus priekšnieka vietnieku amata aprakstus vērtē atzinīgi, nosakot skaidru
un nepārprotamu vietnieka pienākumu – informēt KNAB priekšnieku par
KNAB lietvedībā esošo krimināllietu un operatīvās uzskaites
lietu virzību.
Darba grupa ieteikusi izstrādāt arī jaunus KNAB darba kārtības noteikumus, jo atsevišķās normās ir konstatētas pretrunas. Piemēram, Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka KNAB oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz biroja priekšnieks, bet cits KNAB darbinieks - tikai ar priekšnieka rakstisku atļauju. Savukārt cits kriminālprocesa likuma pants noteic, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai ir izpaužamas tikai ar izmeklētāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Tas nozīmē, ka KNAB priekšnieks bez saskaņošanas ar procesa virzītāju nav tiesīgs izpaust jebkādas kriminālprocesā iegūtās ziņas, kamēr kriminālprocesa izmeklētājs tās drīkst izpaust bez KNAB priekšnieka atļaujas. Darba grupa iesaka apsvērt elastīgāku kārtību KNAB viedokļa paušanai, jo pilnvērtīgs korupcijas novēršanas un apkarošanas darbs nav iespējams bet sabiedrības operatīvas un plašas informēšanas.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Ministru prezidenta valda Dombrovska (Vienotība) rīkojumu šā gada augusta beigās tika izveidota darba grupa ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā, kuras uzdevums bija izvērtēt normatīvajos aktos ietverto KNAB darbību regulējošo tiesību normu efektivitāti un sagatavot priekšlikumus biroja darbības efektivitātes uzlabošanai.
Darba grupa izveidota saistībā ar radušos konfliktu starp KNAB priekšnieku un viņa padotajiem. Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Jutu Strīķi, bet 19.septembrī piemēroja disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata - biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei. Savukārt KNAB darbinieki Streļčenoku nodēvēja par tirānu un aicināja izvērtēt viņa atbilstību ieņemtajam amatam.
Iepriekš medijos jau izskanējis, ka otra - Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā - komisija KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka darbu vērtē C līmenī - pēc valdības noteikumiem šāds vērtējums piecu ballu sistēmā nozīmē atzīmi "trīs".
Papildināta ar 6.-8.rindkopu; pievienots Streļčenoka un KNAB komentārs 5.-7. un 11.rindkopā.