Vistuvākajā laikā LPF lems, kā rīkoties, lai mudinātu Saeimu un valdību tomēr risināt pensionāru izvirzītās prasības, aģentūrai LETA norādīja LPF vadītājs.
"Es neizslēdzu, ka varbūt var nonākt arī kādreiz līdz protesta akcijām. Pagaidām, es domāju, ka nav bijušas protesta akcijas. Ir bijušas vienkārši akcijas, kas pievērš uzmanību sasāpējušiem pensionāru saimes jautājumiem," viņš sacīja.
Gatavojoties situācijai, ka LPF priekšlikumi Saeimā un atbildīgo ministriju vidū negūs atbalstu, federācija līdz 15.oktobrim lūdza seniorus iesūtīt priekšlikumus iespējamai atbildes rīcībai. Priekšlikumi tuvākajā laikā tiks apkopoti un, iespējams, no tiem izvēlēts piemērotākais, piebilda Siliņš.
"Šodienas sēdi mēs varam uzskatīt kā tādu izglītojošu pasākumu Saeimas deputātiem, kuriem vistuvākajā laikā ir jālemj par valsts budžetu," pauda LPF vadītājs. "Klausoties, ko runāja viens otrs valsts institūciju pārstāvis, paliek tāds iespaids, ka viņi ir ieņemti bezkontakta ceļā, jo viņiem nav ne vecāku, ne vecvecāku, kuriem droši vien ir tādas pašas problēmas kā absolūti lielākajam vairākumam Latvijas pensionāru," viņš izteicās.
Lai gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi kopumā pauda izpratni par pensionāru prasībām, viņi arī nesolīja konkrētu rīcību. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sēdes noslēgumā vien norādīja, ka komisija rakstīs savus priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM), Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai (VM) un, ieklausoties pensionāros, centīsies kaut ko risināt.
Lielāku sašutumu pensionāru vidū izraisīja finanšu ministra padomnieka finanšu kontroles un vadības jautājumos Reiņa Stroļa komentāri, jo viņš FM vārdā noraidīja virkni pensionāru priekšlikumu, tostarp priekšlikumu noteikt pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai un medikamentiem, kā arī priekšlikumu atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli.
Sēdē tika noraidīts arī senioru priekšlikums ieviest pensionāru valsts veselības apdrošināšanas sistēmu. VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule norādīja, ka šis jautājums nav apspriests līdz šim un, visdrīzāk, netiks apspriests arī turpmāk, jo VM jau ir piedāvājusi jaunu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Tas paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā pensionārus apdrošina valsts.
Kā ziņots, valdībai un Saeimai, kā arī Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijām ir nosūtītas četras 7.septembrī Vislatvijas pensionāru mītiņā pieņemtās prasības vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai. Atbildes LPF plāno gaidīt līdz 18.oktobrim.
Pirmkārt, ir izvirzīta prasība pilnībā izpildīt 106 000 iedzīvotāju lūgumu par pensiju indeksāciju 2013.gadā, proti, indeksēt pensijas līdz 250 latiem, kā arī no 2014.gada ieviest pensiju indeksācijas sistēmu, kas pilnībā kompensētu pensionāriem dzīves dārdzības pieaugumu.
Otrkārt, tiek prasīta pakāpeniska piemaksas palielināšana pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam, kā arī tās piešķiršanas atjaunošana jaunajiem pensionāriem, kas tika pārtraukta 2012.gadā.
Treškārt, pensionāri prasa ieviest pensionāru valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kas ļautu visiem senioriem izmantot ārstniecības iestāžu pakalpojumus veselības uzturēšanai pilnā apmērā.
Visbeidzot pensionāri vēlas, lai, sākot ar 2014.gadu, pensijas neapliekamais minimums būtu vienāds ar minimālo algu valstī. Patlaban tas ir 165 lati mēnesī.
Pievienota 6.- 8.rindkopa