Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.
Savukārt Lietuvai būtu jāuzņem 710 bēgļi: 302 no Itālijas, 201 no Grieķijas, bet 207 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Igaunijai no visām Baltijas valstīm jāuzņem visvairāk bēgļi, kopumā 1064: 443 no Itālijas, 295 no Grieķijas un 326 no mītnes zemēm.
Netaisnīgs skaitlis
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (Vienotība) uzskata, ka Latvijai piedāvāts netaisnīgi liels skaitlis.
Lūgts komentēt Eiropas Komisijas (EK) piedāvātos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, Pabriks sacīja, ka, ja Latvija piekritīs šādam netaisnīgam skaitlim, nākotnē valstij vajadzēs rēķināties ar līdzīga bēgļu pieplūduma turpināšanos.
"Latvijai tas ir netaisnīgi daudz," uzsvēra deputāts. "Mums jau nav jārunā par tuvākajiem diviem gadiem, mums ir jārunā par to, kā un kādā veidā mēs šos cilvēkus varam integrēt latviskā sabiedrībā, jo mums nevajag, lai viņi paliek neintegrēti," piebilda Pabriks.
Skaidrojot priekšlikuma netaisnīgumu, deputāts vērsa uzmanību, ka Latvijā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāji, bet no Grieķijas tiek piedāvāts uzņemt 207 cilvēkus, kamēr Polijai izteiktais priekšlikums ir 1064 bēgļi, lai arī šajā valstī ir desmitiem reižu vairāk iedzīvotāju. "Ja mēs skatāmies uz Ungāriju, viņiem piedāvā uzņemt 331 bēgli. Šie kritēriji ir neatbilstoši," sacīja Pabriks. "Mums, protams, automātiski nevajag noraidīt piedāvājumu, mums ir nepieciešams sniegt palīdzību, bet tajā pašā laikā ir jādomā par to, kas notiks ar bēgļiem pēc pieciem vai desmit gadiem."
Tāpat deputāts uzskata, ka Latvijai ir jāpiespiež EK un Eiropas Savienības (ES) Padomi ņemt vērā to, ka Latvijai jau ir pusmiljons iebraucēju. "Tas skaitliskais spiediens mums ir bijis ļoti liels jau pēdējās divas paaudzes," atgādināja deputāts.
Savukārt, runājot par dalībvalstīm paredzēto finansējumu par bēgļu uzņemšanu, kas plānots 6000 eiro par katru peronu, Pabriks pauda viedokli, ka arī tas ir nesaprotams skaitlis, jo Latvijai savās nometnēs šādu bēgļu skaitu nav iespējams izmitināt.
"Lai uztaisītu kādu bēgļu nometni, lai viņus izdalītu pa pagastiem un mazām pilsētām, tas mums prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Ir daudz sarežģītu problēmu, kas Latvijai ir jārisina," sacīja EP deputāts.
Vārdi pārvērsti darbos
Savukārt pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.
"Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība," pauda Timmermanss.
Lai risinātu pašreizējās migrācijas problēmas, EK arī ierosinājusi izmantot ārkārtas reaģēšanas mehānismu. Šis noteikums, kas tiek iedarbināts pirmo reizi, tiks izmantots, lai izveidotu ārkārtas pārvietošanas shēmu, ar kuru palīdzēs Itālijai un Grieķijai. Attiecīgā shēma attieksies uz Sīrijas un Eritrejas valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ir ieradušies Itālijā vai Grieķijā pēc šī gada 15.aprīļa vai pēc šā mehānisma iedarbināšanas. Kopumā no Itālijas un Grieķijas turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm atbilstīgi sadales koeficientam būtu jāpārvieto 40 000 personu - tas ir apmēram 40% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ieradušies šajās valstīs 2014.gadā.
EK ir arī gatava darīt to pašu, ja citas dalībvalstis, piemēram, Malta, arī saskartos ar pēkšņu migrantu pieplūdumu.
Tāpat EK ir pieņēmusi ieteikumu, kurā tā prasa dalībvalstīm divu gadu laikā atbilstīgi sadales koeficientam nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība atbilstīgi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādēm. Dalībvalstis, kuras shēmā piedalīsies, varēs saņemt finansiālu atbalstu - ES šim nolūkam šajā un nākamajā gadā darīs pieejamus 50 miljonus eiro.
ES rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu 2015.-2020.gadam noteiktas konkrētas darbības, lai novērstu migrantu kontrabandu un cīnītos pret to. Starp šīm darbībām ir aizdomīgo kuģu saraksta izveide, īpašas platformas sadarbības veicināšanai un informācijas apmaiņai ar finanšu iestādēm, kā arī sadarbība ar interneta pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem medijiem, lai nodrošinātu to, ka tiek nekavējoties atklāts un dzēsts interneta saturs, ko cilvēku kontrabandisti izmanto savu darbību reklamēšanai.
Lai ES kopējā patvēruma sistēma efektīvi darbotos, migrantiem, kad tie ierodas ES, sistemātiski jānoņem pirkstu nospiedumi. EK dienesti ir publicējuši pamatnostādnes dalībvalstīm, kurās izklāstīta paraugprakse pirkstu nospiedumu noņemšanai jaunajiem iebraucējiem, kuri vēlas saņemt starptautisku aizsardzību. Tā sauktās Hotspot vienības praktiski sadarbosies, lai identificētu un reģistrētu iebraucošos migrantus, noņemtu viņiem pirkstu nospiedumus un novērtētu tos, kuriem nepieciešama aizsardzība.
Tāpat EK izskatījusi meklēšanas un glābšanas operācijas Triton jauno darbības plānu, kurā norādīts jaunais izmantojamo līdzekļu skaits. Proti, jūrā tās ir desmit vienības, uz sauszemes 33 un gaisā astoņas vienības, kā arī 121 cilvēks. Darbības plānā arī uz dienvidiem līdz Maltas meklēšanas un glābšanas zonai paplašināta Triton darbības zona, lai aptvertu iepriekšējās Itālijas operācijas Mare Nostrum zonu.
Portāls Diena.lv jau informēja, ka EK plānu pārvietot 40 000 bēgļu.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā