Satversmes aizsardzības birojā (SAB) lēmuma pieņemšana par pielaides atjaunošanu bijusi ātra. Visu nepieciešamo informāciju, lai izlemtu par speciālās pielaides valsts noslēpumiem atjaunošanu, SAB saņēmis 29.aprīlī. Tad arī pieņemts lēmums par speciālās atļaujas izsniegšanu Strīķei, informēja SAB pārstāve Iveta Maura.
Pēc atlaišanas pirms vairākiem mēnešiem Strīķei pielaide tika anulēta, taču, tiesai viņu 10.aprīlī atjaunojot amatā, SAB vajadzēja vēlreiz lemt, vai amatpersona ir tiesīga saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem.
29.aprīlī SAB pieņēmis lēmumu par pielaides izsniegšanu, bet saņēmusi Strīķe to otrdien. LETA jau ziņoja, ka tieši 29.aprīlī KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosināja kārtējo disciplinārlietu pret savu vietnieci. Tajā dienā preses paziņojumā KNAB norādīja, ka Strīķei līdz tam brīdim nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot Strīķi amatā, viņai ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecina, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta.
Tagad KNAB portālu Diena.lv informēja, ka no amatā atjaunošanas līdz šim brīdim Strīķe nav iesniegusi biroja priekšniekam savu aptaujas anketu pielaides saņemšanai valsts noslēpumam, kas norāda uz to, ka Strīķe ieguvusi speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem, apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
KNAB uzsver, ka birojs nav sniedzis tā rīcībā esošo informāciju SAB, jo turpina veikt sāktas pārbaudes par Strīķes darbības tiesiskumu, t.sk., par biroja priekšnieka rezolūcijas neievērošanu, kas saistīta ar valsts noslēpuma aizsardzību. Līdz ar to KNAB uzskata, ka SAB rīkojies pārsteidzīgi. KNAB sola vērsties Ģenerālprokuratūrā,lai tiktu veikta pārbaude par pielaides izsniegšanas apstākļiem.
Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma 29.aprīlī ziņoja, ka, pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Strīķe pielaidi vēl nebija saņēmusi, jo birojs SAB nav dokumentāli apliecinājis viņas atjaunošanu darbā. Saskaņā ar tiesas spriedumu Strīķe darbā atgriezās 11.aprīlī.
Jau ziņots, ka pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.
Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
Pievienota 6. un 7.rindkopa.