Pēc prezidenta paziņojuma Straujuma žurnālistiem sacīja, ka balsojumā Saeimā par valdības apstiprināšanu rēķinās ar 67 deputātu balsīm, kas izriet no jaunveidojamās koalīcijas sastāva, iekļaujot Vienotību, Nacionālo apvienību, Zaļo un zemnieku savienību, kā arī neatkarīgo deputātu grupu Klāva Olšteina vadībā.
"No tā, kā veiksies valdībai un no tā, kā koalīcija varēs savā starpā sastrādāties, es uzskatu, ka būs atkarīgs, kādi būs vēlēšanu rezultāti. Es pilnībā apzinos to un es esmu gandarīta, ka šī labēji centriskā koalīcija, visas partijas, mēs kopā esam vienojušies, ka šis darbs būs konstruktīvs," teica Straujuma.
Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa uz jautājumu, kad jaunā valdība varētu būt izveidota un sāks strādāt, pauda cerību, ka jau pēc divarpus nedēļām - 23.janvārī - Saeimā notiekošo ārpolitikas debašu dienā jau varēs uzstāties jaunās valdības ārlietu ministrs.
Straujuma par ministru amatu sadali atkārtoti uzsvēra, ka pašlaik par to nav runāts un šīs sarunas sāksies "no baltas lapas" un izrietēs no principa par vienlīdzīgu atbildības sfēru sadalījumu visiem koalīcijas partneriem. Straujuma gan izteicās, ka labvēlīgas atsauksmes ir par to, ka darbu valdībā jāturpina gluži nesen amatu ieņēmušajai Nacionālās apvienības virzītajai kultūras ministrei Dacei Melbārdei, savukārt Valsts prezidenta jau iepriekš publiski paustais uzstādījums ir, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas labā darbu jāturpina pašreizējam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija). Par citu amatu sadali nekas neesot spriests, uzsvēra Straujuma.
Viņa labi apzinoties, ka uzņēmusies premjera pienākumus laikā, kad drīzumā gaidāmas divas vēlēšanas - Eiropas Parlamenta vēlēšanas maijā un Saeimas vēlēšanas oktobrī. Viņa pauda pārliecību, ka šajā priekšvēlēšanu gaisotnē būtiski būs nepieļaut "valsts budžeta saplosīšanu" un pakļaušanos populistiskiem soļiem. Valdībai vēl būs jāvienojas par ES fondu apguves sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, lai jau šā gada otrajā pusē Latvija varētu sākt apgūt jaunajā plānošanas periodā pieejamos līdzekļus.
Premjera amata kandidāte arī pauda, ka uzklausījusi visu frakciju redzējumus un konkrētas lietas valdības deklarācijai tiks izstrādātas četrās darba grupās, kas sāks darbu no trešdienas.
Straujuma dzimusi 1951.gada 24.februārī. Viņa ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 1992.gadā viņa ieguvusi ekonomikas doktora grādu.
Pēc augstskolas beigšanas Straujuma strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, SIA Latvijas Datu centrs, kā arī vadījusi SIA Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs.
Kopš 1999.gada 16.novembra Straujuma strādāja par valsts sekretāra vietnieci Zemkopības ministrijā, bet no 2000.gada 9.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim viņa bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā.
No 2007.gada janvāra līdz 2010.gada decembrim Straujuma ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres amatu, bet no 2011.gada janvāra līdz oktobrim viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.
2011.gada 25.oktobrī Saeima apstiprināja Valda Dombrovska valdību ar Straujumu zemkopības ministres amatā. Toreiz Straujumu šim postenim bija virzījusi Vienotība, lai gan viņa pati bija bezpartejiska.
Papildināta visa ziņa