Par 700 000 latu palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām

gadā.Vienlaikus katra lokālā slimnīca saglabās arī 33 000 latu lielo papildu finansējumu, kas saistībā ar apmaksas nosacījumu maiņu pēc 1.jūlija no stacionārās aprūpes tika novirzīts ambulatorajiem pakalpojumiem veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Tāpat lokālās slimnīcas saņems papildu līdzekļus pārējo ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai no valdības piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 6,66 miljoni latu apmērā, atbilstoši paredzētajam sadalījumam. Līdz ar to kopumā šajā gadā pieejamie finanšu līdzekļi lokālajām slimnīcām noteikti būs lielāki nekā iepriekšējā gadā, norāda Šneiders.Tomēr tehniski līdz 1.septembrim nav iespējams piešķirt papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai lokālajās slimnīcās, visas lokālās slimnīcas tuvākajās dienās saņems Veselības norēķinu centra vēstuli par papildu līdzekļu piešķiršanu neatliekamajai palīdzībai.VM neatbalsta Kuldīgas slimnīcas vadītāja Ivara Eglīša iecerēto slimnīcas darbības profilu sašaurināšanu un neredz pamatojumu darbinieku skaita samazināšanai par vismaz 50 cilvēkiem, kā to medijos paudis slimnīcas vadītājs. Tādēļ VM atkārtoti vērsusies pie Kuldīgas pašvaldības kā slimnīcas kapitāldaļu turētājas ar aicinājumu rīkoties sociāli atbildīgi, turpinot nodrošināt neatliekamo palīdzību Kuldīgas slimnīcā. Neatliekamās palīdzības sniegšanas apjoma un profilu samazināšana pēc Kuldīgas slimnīcas iniciatīvas ir iespējama, taču nevar tikt realizēta nepārdomāti, strauji un iedzīvotāju vairākumam nepieņemami jau no šī gada 1.septembra."Kolēģa Eglīša piekoptās metodes - ultimatīvi paziņojumi, pacientu un slimnīcas darbinieku biedēšana - nav ne valsts, ne lokālpatriota cienīga rīcība," saka veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Ministrs norāda, ka Kuldīgas slimnīca jau tā ir īpašā statusā, jo no veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem valsts regulāri atmaksā aizdevumu, par Kuldīgas jaunās slimnīcas būvniecību, par ko pati slimnīca nespēj norēķināties. Vēl šogad valdība piešķīra 64 000 latu Kuldīgas slimnīcas parādsaistību segšanai.Vienlaikus Bārzdiņš uzsver, ka aktuālās problēmas Latvijas slimnīcās parāda absolūtu nepieciešamību palielināt valsts ietekmi neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās neatkarīgi no īpašuma formas. To iespējams panākt, līgumos par valsts apmaksātas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ietverot īpašus nosacījumus par caurredzamu budžeta plānošanu un uzraudzību no valsts puses.Pašvaldību lomai veselības aprūpes nodrošināšanā ir jāpieaug primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē, veselības veicināšanas un profilakses jautājumos, taču neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kas ir valstiski stratēģiska funkcija, jāpalielinās valsts lomai, uzskata Bārzdiņš. Tas ļautu nākotnē izvairīties no tādām situācijām kā patlaban Kuldīgā, kur slimnīcas vadītājs bez savlaicīgas priekšdarbu veikšanas strauji grib sašaurināt iestādes profilu, vai arī Gulbenes un Balvu apvienībā, kur slimnīcai gadu gaitā ir izveidojušies lieli parādi, bet iespējas samazināt izdevumus netiek izmantotas.Jau ziņots, ka pēc vakar notikušas tikšanas ar VM pārstāvjiem Eglītis sacīja, ka spēkā paliek paziņojums no 1.septembra Kuldīgas slimnīcā pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu, ja finansējuma problēmai netiks rasts risinājums.Kā ziņots, VM uzskata, ka papildu finansējums veselības nozarei 6,1 miljona latu apmērā, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās koalīcijas sadarbības sēdē, jānovirza ārstu konsultāciju, izmeklējumu, dienas stacionārā sniedzamās plānveida palīdzības un kompensējamo medikamentu apmaksai.Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrība aicināja valdību un atbildīgās amatpersonas nodrošināt papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcās atbilstoši reālajam slimnieku skaitam un faktiskajām izmaksām 2011.gadā, lai saglabātu un garantētu Latvijas iedzīvotāju nepieciešamās neatliekamās palīdzības saņemšanas iespēju slimnīcās līdz šā gada beigām.