Mazākā izmaksātā kompensācija bija gandrīz 1500 eiro, bet lielākā - 100 000 eiro. Šī lieta saistīta ar dzemdībām, bet sīkāka informācija netiek sniegta. Savukārt fonda līdzekļi veidojas no Latvijas ārstniecības iestāžu iemaksām.
Divos gados ārstu nodarīts kaitējums veselībai konstatēts 61 iesniegumā, bet kopumā izskatīti 130. Pirmajā darbības gadā saņemti 80 iesniegumi, bet šogad to skaits trīskāršojies. Tiesa, šogad lielākā daļa vēl nav izskatīta. Parasti iesnieguma izskatīšana aizņem vidēji pusgadu, bet atsevišķos gadījumos - līdz 12 mēnešiem.
Ātri noskaidrot visus apstākļus nav iespējams, stāsta Veselības inspekcijā. “Tiek izvērtēta medicīniskā dokumentācija, tiek iegūti arī ārstu paskaidrojumi, kas ir iesaistīti konkrētajā lietā, nepieciešamības gadījumā tiek piesaistītas arī profesionālās ārstu asociācijas. Un tad pēc informācijas iegūšanas, apkopošanas, izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums,” stāstīja Veselības inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.
Latvijas Ārstu biedrībā Ārstniecības riska fonda darbību vērtē pozitīvi, taču atzīst, ka pacientu iesniegumus nevar izskatīt ātri, jo Veselības inspekcijā trūkst resursu. "Kapacitātes pietrūkst - gan finansiālas, gan cilvēku kapacitātes, tādēļ izvērtējumi ir sarežģīti, jo nepietiek cilvēku, kas to spēj izdarīt. Visādi citādi nav ne mazākā iemesla strauji mainīt sistēmu, kamēr šī iestrādājas," vērtēja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Pēc ekspertu domām, pacientu iesniegumu skaits fondā tuvākajos gados, visticamāk, pieaugs, jo iedzīvotāji sapratīs, ka no tā patiešām var saņemt kompensāciju par nodarītu kaitējumu veselībai un, lai gan lēmums jāgaida vismaz pusgadu, tas ir ātrāk nekā vērsties tiesā.