Izmaiņas likumā vērtējamas arī kā vairāku gadu lobija rezultāts. "Tas ir mums visnotaļ nozīmīgs pavērsiens, kas mūsu dienaskārtībā un sarunās ar atbildīgajām iestādēm bija vairākus gadus," norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) pārstāvis Arnis Marcinkēvičs. Viņš skaidro, ka šī norma nebija pamatota un Latvija bija viena no retajām valstīm, kur tāda pastāvēja.
"Laimests nemaz nav uzskatāms par ienākumu, jo tie nav plānveidīgi iegūti līdzekļi, turklāt laimesti ir daļa no pakalpojuma, ko cilvēks saņem, ejot spēlēt azartspēles," atzīst A.Marcinkēvičs. Arī uzņēmuma Latvijas loto pārstāve Aiga Lazdāne norāda, ka Eiropā šāda prakse aplikt laimestus ar nodokli nav izplatīta un, piemēram, no astoņām valstīm, kas kopīgi organizē loteriju Viking Lotto, Latvija līdz šim bija viena no retajām, kurā laimestu apliek ar nodokli.
Līdz šim valsts, laimestus apliekot ar nodokli, vidēji gadā aprēķināja nedaudz zem miljona latu IIN. "2010. gadā aprēķinātais IIN, kas maksājams no izložu un azartspēļu laimestiem, bija Ls 995 342, savukārt 2011. gada trīs ceturkšņos aprēķinātais IIN no izložu un azartspēļu laimestiem bija Ls 672 224," stāsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš gan norāda, ka atsevišķi nav iespējams izdalīt IIN ieņēmumus no izložu un azartspēļu laimestiem no IIN kopējiem ieņēmumiem, līdz ar to nav zināms, vai visa aprēķinātā summa tika arī iekasēta. Tieši FM ierosināja minētos likuma grozījumus, tajā pat laikā ievērojami paaugstinot valsts nodevas spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēļu, totalizatoru un derību, kā arī veiksmes spēļu pa telefonu organizēšanai un uzturēšanai, norāda A. Jarockis. Novērtēt, vai kopumā likuma izmaiņas valstij ir izdevīgas, varētu aptuveni pēc gada, ņemot vārā to, ka lielākie spēļu rīkotāji nepieciešamās atļaujas kārto un līdz ar to nodevas nomaksā uz gadu.