Divdesmit piecas no 27 Eiropas Savienības valstīm ir ziņojušas par trūkumu vietējā tirgū, preses brīfingā paziņojis aģentūras galvenais ārsts Stefens Tīrstrups. Aģentūra norāda, ka pamtcēlonis šim trūkumam vēl nav līdz galam izpētīts, taču ir skaidrs, ka būtiski palielinājies pieprasījums, kā arī ražotāji saskaras ar ražošanas jaudas problēmām, kas daļēji saistītas arī ar darbinieku trūkumu. Viennozīmīgi, tirgu būtiski ietekmē arī Krievijas Ukrainas karš, Covid radītie piegādes pārrāvumi un izejvielu ražošanas globalizācija un koncentrēšana Indijā un Ķīnā.
Decembra sākumā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija brīdināja par nopietnu invazīvās Strep A (Pneimokoku infekcija) infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, turklāt vairāki bērni no šīs slimības ir miruši. Visā blokā trūkst antibiotiku amoksicilīna un amoksicilīna ar klavulānskābi. Tos lieto ne tikai Strep A infekcijas ārstēšanai, bet arī ausu, plaušu, deguna blakusdobumu, ādas un urīnceļu infekciju ārstēšanai.
Arī Latvijā novembra mēnesī tika ziņots par antibiotiku trūkumu aptiekās. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norādījusi, ka par medikamentu trūkumu atbildība būtu jāsadala starp ražotājiem, lieltirgotavām un valsts instancēm.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādījusi, ka medikamentu trūkums “…ir visas Eiropas un pasaules problēma. Un droši vien jau visas pasaules problēma, ja jau ir problēmas ar izejvielu ražošanu. Ir apsvērta doma ievest no trešajām valstīm. Lai iedzīvotāji nesatraucas, mēs sekosim līdzi sertifikātiem un labai ražošanas praksei, lai šo pieejamību nodrošinātu,". Taču citās dalībvalstīs, piemēram, Francijā valda uzskats, ka jāspēcina vietējās ražošanas jaudas, lai nodrošinātu pacientu drošību un nākotnē izvairītos no medikamentu deficītu. Šāds virziens, iespējams, būtu jāuzņem arī Latvijai, ņemot vērā mūsu lielo atkarību no importa medicīnas jomā. Latvija šobrīd pati spēj saražot vien aptuveni 5% no nepieciešamajiem medikamentiem.
Medikamentu trūkums visā Eiropā var apdraudēt pacientus
The Pharmaceutical Journal 2022. gada jūlijā veiktajā pētījumā vairāk nekā puse aptaujāto Apvienotās Karalistes farmaceitu uzskatīja, ka zāļu trūkums apdraud pacientu veselību. Arī nesen Francijā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka viena medikamenta aizstāšana ar citu izraisīja kļūdas medikamentu lietošanā 11% gadījumu.
Ilaria Passarani, Eiropas Savienības Farmācijas grupas (PGEU) ģenerālsekretāre norādījusi, ka daudzām zālēm, īpaši tām, kas paredzētas reto slimību ārstēšanai, bieži vien neesot alternatīvu. Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka zāļu nomaiņa pret alternatīvām zālēm varot palielināt blakusparādību risku vai arī tām var būt atšķirīga iedarbība, kas nozīmē sliktākus veselības rādītājus un mazāku ieguvumu pacientiem.
Zāļu trūkumu īpaši izjūtam ziemas mēnešos. Piemēram, mediji ziņoja, ka aptiekās visā Apvienotajā Karalistē un Francijā trūkstot svarīgas antibiotikas, jo ārsti novēro ziemas infekciju, piemēram, streptokoku, skaita pieaugumu pēc pandēmijas.
Lielbritānijā Neatkarīgo aptieku asociācija ir nosaukusi amoksicilīna trūkumu pat par "ļoti satraucošu". Vasarā trūka arī dažu diabēta zāļu, kā arī medikamentu dažu psihiatrisko slimību, tostarp šizofrēnijas, bipolāro traucējumu un smagu autisma formu, ārstēšanai. Arī citās valstīs, piemēram, Itālijā, kā arī Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, veselības aprūpes speciālisti brīdina par iespējamu deficītu.
Francija daļēji ieviesa ierobežojumus paracetamola iegādei šī gada oktobrī. Aptiekās varēja iegādāties tikai divus iepakojumus šī medikamenta bez ārsta receptes. Iedzīvotāji tiek aicināti neveikt medikamentu uzkrājumus bez īpašas nepieciešamības un pat samazināt dienas devas. Ir ziņots arī par dažu diabēta zāļu nepietiekamu piegādi.
Saskaņā ar Medicines for Ireland datiem Īrijā septembrī vairāk nekā 180 zāļu bija deficīts.
Kas izraisa zāļu trūkumu?
Zāļu trūkums neesot jauna parādība, bet tā ir saasinājusies līdz ar COVID-19 pandēmiju un karu Ukrainā. Francijas iestādes uzskata, ka, piemēram, amoksicilīna krājumu samazināšanos izraisījis straujais pieprasījuma pieaugums, kas pārsteidza ražotājus.
Balstoties uz Passarani teikto, viens no galvenajiem iemesliem medikamentu trūkumam esot saistīts ar zāļu ražošanas globalizāciju, kad dažādi zāļu ražošanas posmi tiek sadalīti vairākās ražotnēs visā pasaulē. Tiek lēsts, ka Ķīnā un Indijā saražo 60-80 % no pasaules aktīvajām farmaceitiskajām vielām. Šāda tirgus koncentrācija ir saistīta ar būtiskiem riskiem. Ja rodas problēmas ar kādu konkrētu ražotāju, tad rodas deficīts visā pasaulē, norādījusi I.Passarani.
Turklāt ražotājs var arī nolemt pārtraukt produkta ražošanu, ja tas vairs nav pietiekami rentabls, atstājot pircējiem ļoti maz alternatīvu. Un jebkurš piegādes ķēdes pārrāvums var ātri radīt milzīgu krīzi medicīnas nozarei. Papildu faktori, kā karš Ukrainā, satricinājis farmācijas nozari, tāpat kā daudzas citas nozares. Enerģijas cenu kāpums, inflācijas lēciens un izejvielu cenu pieaugums radījis globālu farmācijas ražošanas nozares spriedzi. Visbeidzot, lai gan COVID-19 joprojām pastāv, arī citas slimības atgriežas līdz ar pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas. I.Passarani norādījusi, ka problēma, ar kuru mēs saskaramies ar zālēm, ir līdzīga mikroshēmu deficītam, kas ietekmē citas ekonomikas nozares. Taču zāles nav gluži pielīdzināmas citiem produktiem. To trūkums apdraud pacientu drošību. Ne visi var gaidīt mēnesi, nedēļu, vai pat dienu.
Kādi risinājumi tiek apsvērti?
Dažās valstīs jau ir ieviesti pasākumi, piemēram, atļauja zāles aizstāt ar ģenēriskām zālēm. Piemēram, Francijā, ir arī tiesību akti, kas ražotājiem uzliek par pienākumu nodrošināt noteiktu zāļu minimālos drošības krājumus.
Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) 2022. gada martā izveidoja vadības grupu, lai risinātu piegādes problēmas. Grupa strādā, lai nodrošinātu labāku saziņu un koordināciju starp dažādiem nozares dalībniekiem.
Veselības aprūpes speciālistu un pacientu pārstāvji cer uz aktīvāku rīcību saistībā ar jauno regulējumu, kas pašlaik tiek apspriests Briselē. Eiropas Komisijas priekšlikums ir gaidāms līdz šā gada beigām. Taču kritiķi apgalvo, ka šādi pasākumi ir virspusēji un nenovērš problēmas cēloņus. Gan valdības amatpersonas, gan analītiķi arvien biežāk aicina pārcelt zāļu ražošanu no Āzijas atpakaļ uz Eiropu. Francijas valdība jau ir pieņēmusi finansiālus stimulus, lai "repatriētu visas šīs nozares, kas ražo pirmās nepieciešamības zāles", ziņoja Francijas veselības ministrs Fransuā Brauns.
Farmaceitiskās rūpniecības lobijs ir paudis gatavību daļu ražošanas atgriezt Eiropā, taču norāda, ka birokrātija var būt šķērslis. Tā arī apgalvo, ka, piemēram, Francijas veselības aprūpes sistēma nesniedz lielu stimulu to darīt, ņemot vērā zemās pārdošanas cenas, ko tā nosaka kompensējamiem medikamentiem.