Par spīti tam, Rīgā tikai pie retā nama ceturtdienas rītā ir izkārts valsts karogs, novēroja aģentūra LETA.
Balstoties uz Latvijas valsts karoga likumu, Latvijas valsts karogu pie novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par karoga neizkāršanu var izteikt brīdinājumu, bet ja karoga neizkāršana tiek fiksēta atkārtoti gada laikā, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 400 eiro.
Pirms 23 gadiem AP pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu un līdz ar to beidzās 1990.gada 4.maijā pieņemtajā deklarācijā Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu noteiktais pārejas periods valstiskās neatkarības atjaunošanā.
AP likumu pieņēma, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju, 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Līdz ar to 1991.gada 21.augustā AP noteica, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. Par spēku zaudējušu tika atzīts 1990.gada 4.maija deklarācijas 5.punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto.
Konstitucionālais likums, kas stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, noteica, ka līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē AP, un Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.