Par kopbraukšanas regulējumu vēl lauzīs šķēpus

Taksometru vadītāju, kuri izmanto lietotni Taxify, vidū nav vienprātības par lietotnes pārstāvju aizvadītajā nedēļā izplatīto paziņojumu, kurā pieļauta Latvijas tirgus pamešana, ja stāsies spēkā noteikumi pašreizējā redakcijā.

"Viņi (Taxify) ir izkarojušu lielu nišu ar labu produktu, viņi labi pelna. Lietotni izmanto kādi 300 taksometri un vēl "baltie numuri" (privātie pārvadātāji, kuru spēkratiem nav taksometru dzeltenie numuri), kāpēc lai viņi aizietu? Protams, ka tas nenotiks, viņi droši vien tikai cenšas izdarīt spiedienu uz tiem, kas veido noteikumus," spriež taksometra vadītājs Gunārs un uzskata, ka jaunie noteikumi ir ļoti sarežģīti. Viņš atzīst, ka tie taksometriem neko nemainīs, un piebilda, ka patlaban "privātie pasažieru pārvadātāji traucē strādāt", īpaši aizņemtākajās dienās: "Kad vairāk darba, viņi nosmeļ krējumu un pazūd," viedokli portālam Diena.lv pauž Gunārs.

"Ja Taxify aizies no tirgus, man būtu vairāk klientu," stāsta taksometra vadītājs Aivars, bet atzīst, ka "visā visumā tāpat jau klientu pietiek". Viņš par Taxift aiziešanu no Latvijas tirgus ir diezgan pārliecināts: "Viennozīmīgi - viņi atstās tirgu. Nav jau jēgas palikt, visas atļaujas maksās naudu, un nebūs vairs izdevīgi."

Taxify pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš skaidro, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos piedāvātais ir pretrunā ar likuma mērķi un jēgu - gūt papildu ienākumus brīvajā laikā, strādājot uz nepilnu slodzi: "Piedāvātie MK noteikumi apzināti maksimāli sarežģī šo procesu, lai šāda pakalpojumu sniegšana nebūtu izdevīga un privātie vadītāji neradītu konkurenci taksometriem."

Viņš uzsver, ka uzņēmuma reģistrēšana prasa vairākas dienas, investīcijas, valsts nodevu nomaksas, dokumentu sagatavošanu, kurai, visticamāk, ir nepieciešams pakalpojumu sniedzējs, kā arī ir ievērojami sarežģītāka dokumentu uzskaite nekā pašnodarbinātajiem. "Cilvēki, kas gribētu strādāt brīvajā laikā, parasti nodarbojas ar pamatdarbu, viņi pasažierus pārvadātu aptuveni 20 stundas mēnesī. Ar šādu stundu skaitu pat nepietiek, lai nosegtu visas izmaksas, un šāda likuma forma netiks izmantota," uzsver Krūmiņš. Viņš prognozē, ka pie esošās MK noteikumu redakcijas nozarē neienāks citas tehnoloģiju platformas, kas varētu uzlabot Latvijas ekonomiku un pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus, jo "piedāvātie noteikumi to padara faktiski neiespējamu", kā arī, ja spēkā stāsies MK noteikumi, privāto pārvadājumu pakalpojuma cenas varētu pieaugt.

Šis likums bažas rada arī citai kopbraukšanas platformai - Uber. Tās vadītājs Baltijas valstīs Enns Metsars ir gandarīts par Latvijas valdības un Saeimas tālredzīgo skatu, kļūstot par vienu no Eiropas valstīm, kas velta laiku un resursus kopbraukšanas nozares attīstības veicināšanai, taču neslēpj bažas: "Pašreizējā MK noteikumu redakcijā nav ņemti vērā mūsdienu tehnoloģiju risinājumi, liedzot Latvijas pakalpojuma lietotājiem – vadītājiem un pasažieriem – saņemt tās iespējas, ko sniedz kopbraukšana," saka Metsars.

BalticTaxi pārstāvis Jānis Naglis paziņojumus par aiziešanu no tirgus uzskata par nepieņemamu taktiku:

Izmantot publiskas iebiedēšanas taktiku jautājumā, kur jābūt valstiskai vienprātībai, ir nepārdomāti un bezatbildīgi.

Viņš klāsta, ka pasažieru pārvadājums ir komercpakalpojums, par kuru tiek prasīta atlīdzība, tātad ir jāmaksā nodokļi neatkarīgi no automašīnas numurzīmes krāsas. "Ir nepieņemami izmantot draudus un iebiedēšanu darbā ar valsts institūcijām, lai panāktu sev vēlamu rezultātu," uzsver Naglis, papildinot, ka par Jaungada naktī desmitkārtīgi palielināto tarifu vēl joprojām neviens sodu nav saņēmis. Viņš piebilst, ka Eiropas Savienības (ES) tiesa pagājušā gada nogalē Uber atzina par pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu: "Viņiem ir jāpakļaujas vienotiem noteikumiem nodokļu nomaksas jautājumā, vadītājiem jāsaņem licence, jāpārvietojas ar satiksmei un pasažieru drošībai atbilstošām automašīnām, jānodrošina caurspīdīga sadarbība ar atbildīgajām institūcijām. Kompānijām, kas uzskata, ka uz tām šādi noteikumi neattiecas, nav vietas Latvijas tirgū," uzskata Naglis.

SM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) skaidro, ka licencēšana ir jāveic tāpēc, lai klienti būtu droši, ka transportlīdzekļa vadītājs drīkst pārvadāt pasažierus, nav krimināli sodīts: "Lietotnes ieviesējs saka, ka paši visu pārbaudīs, bet tad noteikumos ir jādefinē skaidras prasības. Bija pretenzijas, vai datu bāzei jābūt reģistrētai Latvijā - sākotnēji mums tas bija ielikts iekšā noteikumos, bet es neredzu problēmu, ja tā būtu reģistrēta ES." Viņš skaidro, ka šobrīd ar aplikāciju var izsaukt taksometru, bet iecere ir, ka atbraukt var arī privātpersonas, taču tām ir jābūt reģistrētām kā nodokļu maksātājām: "Nav obligāti jābūt SIA, var būt arī vienkāršāka uzņēmējdarbības forma, lai var nodrošināt to, ka daļa no brauciena maksas aiziet cilvēka sociālajam nodrošinājumam." Tavars uzskata, ka par daudzām lietām var panākt kompromisu: "Es tiešām ceru, ka līdz 1. martam viss būs nokārtojies un būs panākta vienošanās."

Mēs nepieņemsim noteikumus, kas neapmierina visas puses, apgalvo Tavars.

Regulējumā kopbraukšana tiek definēta kā "pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas". Pakalpojums būs pieejams tikai elektronisko sakaru ierīcēs un to apmaksāt varēs tikai bezskaidrā naudā. Šis pakalpojums būs pieejams līdztekus pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem, kas savukārt tiek definēts kā "pakalpojums, kur pasažieris, vienojoties ar šoferi, tiek aizvests uz pasažiera norādīto vietu". Norēķini par šādu pakalpojumu tiks veikti, ievērojot taksometrā uzstādītā skaitītāja rādījumus.

Taxify pārstāvji iepriekš izteikušies, ka likumam nav jēgas, jo zūdot atšķirība starp taksometra vadītāju un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumiem. Noteikumi šajā redakcijā paredz, ka, lai realizētu pārvadājumus, jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnu licences, arī jāmaksā sociālais nodoklis. Licenci par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo auto uz četriem gadiem izsniegs Autotransporta direkcija (ATD). Papildus šīm prasībām, tiek izvirzīti noteikumi arī uzņēmumam - mobilās lietotnes dati jāglabā Latvijā un Valsts Ieņēmumu dienestam jāiesniedz visa informācija.

Patlaban noteikumu projekts iesniegts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, bet šonedēļ notiks Saeimas Tautsaimniecības komisjias sēde, kurā tiks caurskatīti Taxify celtie iebildumi pret SM sagatavoto MK noteikumu projektu kopbraukšanas regulējumam.