Par naida kurināšanu apsūdzētais Girss pametis arī Krieviju

Kurzemes rajona tiesa Liepājā šodien kārtējo reizi atlika lietas skatīšanu. Girss vēstulē tiesai iepriekš bija norādījis, ka kopš 2016. gada 3. maija viņš atradās Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ, tāpēc nevarot ierasties tiesā. Girsa lūgums skatīt lietu bez viņa klātbūtnes iepriekš tika noraidīts, un tiesa lēma tiesiskā sadarbībā ar Krieviju lūgt iespēju nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā.

Savukārt tagad Girss informējis tiesu, ka vairs neuzturoties Krievijā un esot devies uz citu valsti. To, kurā valstī viņš pašlaik uzturas, tiesa neizpauda. Tiesa plāno konkrēto valsti lūgt nodrošināt Girsa dalību tiesas sēdē ar videokonferences palīdzību.

Šodien plānoto tiesas sēdi nolemts atlikt līdz šī gada 25. oktobrim. Arī prokuratūra lūgusi atlikt lietas skatīšanu, pamatojot to ar nepieciešamību veikt grozījumus Girsam izvirzītajā apsūdzībā.

Prokuratūra aģentūrai LETA pagaidām vēl nav sniegusi skaidrojumu, ko un kāpēc plānots mainīt Girsam izvirzītajā apsūdzībā.

Girss ir nu jau bijušais organizācijas Russkaja zarya līderis. Kā liecina Firmas.lv informācija, 2017. gada 15. novembrī sākts organizācijas likvidācijas process. Kā organizācijas likvidatore norādīta Jeļena Osipova. Viņa kopā ar Girsu un Jevģeņiju Osipovu bija viena no trim Russkaya zarya amatpersonām no 2014. līdz 2017. gadam.

Kā ziņots, Kurzemes rajona tiesā Liepājā skatāmā Girsa krimināllieta ir saistīta ar 2014. gada novembrī tīmekļa vietnē Illarion.lv publicēto rakstu.

Iepriekš lietas izskatīšanu tiesai nācies atlikt, jo Girss vairs neuzturas Latvijā un, pēc paša teiktā, atrodās Krievijā "bēgļa statusā".

Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma 78. panta 2. daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Krimināllikumā par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.