Trīs ar pus miljoni eiro parādās ne tikai nākamā gada budžeta projektā, bet arī turpmāko triju gadu jeb vidēja termiņa budžeta ietvaros. Svarīgi piebilst, ka šajā summā tiek iekļauti ieņēmumi budžetā arī no vīzām.
Tomēr tas ir vienīgais konkrētais skaitlis, kas izskan saistībā ar TUA ietekmi uz budžetu. Reālos ieņēmumus no atļauju izsniegšanas aplēst ir grūti. "To izdarīt ir sarežģīti, jo jāskatās kompleksi, piemēram, konkrēta objekta būvnieki saņem algas, par ko tiek maksāti nodokļi. Tad var sākt skatīties, cik daudz būvniecībā tiek izmantoti Latvijā pirkti materiāli un tā tālāk," Dienai stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule atzīst, ka grozījumi, kas stājās spēkā no septembra, jau ir būtiski mazinājuši tendenci pirkt īpašumus Latvijā. Līdz šī gada septembrim, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamo īpašumu, tam bija jāiztērē vismaz 72 000 eiro, turklāt varēja pirkt arī divus īpašumus, jo noteicošā bija kopējā iztērētā summa.
Līdz ar grozījumiem īpašuma vērtības slieksnis tika paaugstināts līdz 250 000 eiro, un atļauts ir tikai viens īpašums.
Saeimā tiek vērtēts Nacionālās apvienības priekšlikums aizliegt izsniegt TUA pret īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem. Trauksmi par to sākuši celt būvniecības nozares pārstāvji, uzsverot, ka liegums izsniegt TUA pret nekustamā īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem radīs lielus zaudējumus valsts ekonomikai, jo īpaši būvniecības nozarei.
Jaunākais apkopojums atklāj, ka kopš 2010. gada īpašumus apmaiņā pret TUA iegādājušies 10 620 Krievijas pilsoņu, 1124 Ķīnas un 1143 Ukrainas pilsoņi.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Valsts budžetā zaudējumus no TUA neplāno lasiet pirmdienas, 8.decembra, laikrakstā Diena!