Kā informēja Ekonomikas ministrijā (EM), tikšanās laikā Pavļuts federācijas pārstāvjus informēja par starpministriju darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem elektroenerģijas cenu pieauguma risku ierobežošanai, kas ir iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā. Pavļuts uzsvēra, ka subsīdiju apjoms tiks pārskatīts gan tiem komersantiem, kas elektrību ražo no dabasgāzes, tostarp lielajām TEC, gan no AER. Tiks ierobežotas arī dubultā atbalsta iespējas stacijām, kas paralēli saņēmušas Eiropas Savienības fondu un citu atbalsta programmu finansējumu to celtniecībai.
Tāpat plānota daudz stingrāka projektu uzraudzība un kontrole, jo komersantiem, kuri saņem publisko atbalstu, ir jāievēro spēles noteikumi. Savukārt, ja konstatētās kļūdas netiks labotas saprātīgā termiņā, publiskā atbalsta iespējas tiks pārtrauktas.
Tāpat viens no būtiskiem plāna virzieniem ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) budžeta fonda izveide, lai samazinātu OIK maksājumu slogu uz patērētājiem. Ministrijas iecere paredz, ka no AS "Latvenergo" peļņas ieskaitījumiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem varētu kompensēt starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības tirgus cenu, lai panāktu vispārēju OIK samazinājumu un īstenotu fokusētas sociālās programmas.
"EM mērķis, pārskatot vēsturiski izveidoto subsidētās elektrības ražošanas atbalsta sistēmu, ir samazināt izmaksu slogu patērētājiem, kā arī izveidot caurskatāmu, ilgtspējīgu, godīgu un saprātīgu atbalsta sistēmu. Ja līdz šim sistēma vairāk strādājusi par labu enerģijas ražotājiem, mēs par prioritāti uzskatām visu patērētāju intereses un maksātspēju. Šodienas tikšanās laikā radās iespaids, ka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvji apzinās nepilnības esošajā sistēmā un ir gatavi konstruktīvam dialogam un sadarbībai, lai rastu nepieciešamos risinājumus ilgtspējīgas atbalsta sistēmas izveidē, kas negrauj citas ekonomikas nozares un nevairo enerģētisko nabadzību valstī," uzsvēra Pavļuts.
Ekonomikas ministrs un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvji bija vienisprātis arī par nepieciešamību veidot ciešāku EM un nozari pārstāvošo organizāciju sadarbību un dialogu, ko līdz šim apgrūtinājis lielais asociāciju un dažādo spēlētāju skaits, kuriem ir grūtības nonākt līdz strukturētam viedoklim. Lai uzlabotu dialogu un veicinātu ciešāku sadarbību, EM ir pārskatījusi līdzšinējo konsultatīvo padomju struktūru un sastāvu, izveidojot Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomiteju. Tajā atjaunojamo energoresursu nozari pārstāv vairāki Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas izvirzītie pārstāvji.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā rīcības plānā elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai, kas pirms Lieldienām tika izsūtīts vērtēšanai nozares pārstāvjiem, ietverta virkne pasākumu, kas skar gan atbalsta intensitātes pārskatīšanu, gan obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) fonda izveidi un stingrāku kontroli.
Attiecībā uz mazākām stacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW) un atjaunojamo energoresursu stacijām tiek rosināts noteikt adekvātu atbalsta intensitāti, taču, lai to izdarītu, tiks veikta analīze par esošajām stacijām.
Uzņēmumiem, kuri saņēmuši gan finansējumu investīcijām no dažādiem fondiem, gan darbības atbalstu, paredzēts samazināt atbalsta intensitāti, lai ražotāji netiktu pārsubsidēti, proti, lai kopējais atbalsts sedz ražotāja ekonomiski pamatotās izmaksas un nodrošina turpmāku attīstību.
Attiecībā uz lielajām gāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuru vidū tiek minētas AS "Latvenergo" Rīgas termoelektrocentrāles, AS "Rīgas siltums" siltumcentrāle "Imanta" un SIA "Juglas jauda", atbalsta intensitātes samazinājumam tiek rosināts veikt vairākus grozījumus. Rīcības plāns paredz arī mazināt gāzes koģenerācijas ietekmi centralizētajā siltumapgādē.
Lai mazinātu atjaunojamās enerģijas un augsti efektīvas koģenerācijas atbalsta shēmas maksājumu ietekmi uz lietotāju maksājumiem, radītu iespēju piesaistīt budžeta līdzekļus un padarītu atbalsta sistēmu pārredzamāku, EM ieskatā nepieciešams izveidot atsevišķu OIK fondu. Tā turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā. Izņēmums būs stacijas, kuras saņem jaudas maksājumus.
Pēc EM datiem, kopumā 866 komersanti ir ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. No tiem 139 komersantiem EM ir atcēlusi lēmumu par iegūtajām tiesībām. Elektroenerģijas ražošanu ir sākuši 224 komersanti ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1033,91 MW.
Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju 320 komersanti nav iesnieguši pieteikumu par pieslēguma ierīkošanu elektrostacijai vai tiem izsniegtie tehniskie noteikumi ir zaudējuši spēku.
2013.gadā elektroenerģijas ražošanu būtu jāsāk sešiem komersantiem, 2014.gadā - 93, 2015.gadā - 135, 2016.gadā - sešiem, 2017.gadā - 75 komersantiem. Savukārt atbalstu no dažādiem finansēšanas instrumentiem saņēmuši aptuveni 60 projekti, taču daļa no tiem darbu jau sākuši, liecina EM dati.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk "Latvenergo", savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
Valdība 8.janvārī nolēma uzdot vairākām ministrijām līdz 1.aprīlim sagatavot rīcības plānu, lai ierobežotu elektroenerģijas cenas pieauguma risku. Lēmums balstījās uz EM ziņojumu par elektroenerģijas cenas pieauguma risku, kurā līdz 2020.gadam tiek prognozēts vidējās kopējās cenas pieaugums 63% apmērā. Kā viens no būtiskajiem cenu ietekmējošajiem faktoriem tika minētas OIK.