Nekāda drāma darba tirgū pašlaik gan nav vērojama, un arī nozarēs, kur darba piedāvājums it kā pārsniedz pieprasījumu, iespējams iztikt ar vietējiem cilvēkresursiem. Pat tik atšķirīgās jomās kā zinātne un būvniecība. Zinātnieku iekļūšana ārzemniekiem piedāvājamo profesiju sarakstā ir pārsteigums. Latvijai, izrādās, vajadzīgi visdažādāko novirzienu pētnieki, astronomi, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, kaut gan šīs nozares pārstāvji sistemātiski mēdz atgādināt, ka zinātne Latvijā ir teju atrofējusies, jo zinātniskajiem institūtiem un uzņēmumiem nav naudas.
Skaidrību attiecībā uz it kā pastāvošo zinātnieku trūkumu vieš Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Patiesībā pašlaik zinātnieku nemaz netrūkst, bet savlaicīgi tiek domāts par hipotētiski iespējamo brīdi, kad Latvijas zinātnē ieplūdīs milzīgi līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem. Vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka 2020. gadā zinātnes finansējumam jāsasniedz 1,5% no IKP. Daļu ieguldīs valsts, bet lielākā daļa nāks no fondiem. Valstij pašreizējo 50 miljonu vietā nāksies ieguldīt ap 200 miljoniem. "Ja tas notiks, Latvijai tiešām būs nepieciešami vieszinātnieki," apstiprina Muižnieks, jo citādi šo milzu naudu neapgūt.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4. decembra, numurā!