Viņš pavēstīja, ka pārsūdzībā minējis Eiropas Savienības Padomes Ietvarlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu ieviešanas nacionālajā likumdošanā vēsturisko interpretāciju, kā arī par apstākļiem, ka par 1949.gada represiju īstenošanu Republikas parlamenta un tiesas nolēmumi ir atzīti par noziegumiem, bet Staļiniskās Latvijas civiliedzīvotāju slepkavības, deportēšanas un citas represijas savukārt pilnībā atbilst Krimināllikumā norādītajiem noziegumiem pret cilvēci.
Pēc Kaprāna domām, šī Krimināllikuma panta nepiemērošana praksē gadījumos, kas skar viena nozieguma pret cilvēci attaisnošanu, neatbilst likumdevēja starptautiskajai reputācijai. Turklāt tas varot izraisīt arī neprognozējamas sociālās sekas, piemēram, tiks attaisnoti citi noziegumi.
Tāpat viņš prokuratūrai norādījis, ka, vērtējot nozieguma subjektīvo pusi, saskaņā ar judikatūru jāņem vērā Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika personība, līdzšinējiem smagajiem noziegumiem, mēģinot ar bruņotu spēku gāzt likumīgo Latvijas Republikas valsts varu, izteikumu publiskuma pakāpe, aizskāruma pakāpe un izteikumu iespējamā ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Pērn maijā Drošības policija par apvienības Saskaņas centrs ietilpstošās LSP līdera Rubika izteikumiem sāka pārbaudi pēc tam, kad no Ģenerālprokuratūras saņēma Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieka Mārtiņa Kaprāna iesniegumu.
Laikraksts Latvijas Avīze iepriekš rakstīja, ka pērn 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks. "Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," televīzijai izteicies Rubiks.
Ziņots arī, ka vēlāk - jūlijā - Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem par 1949.gada represijām. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.