Kā pastāstīja Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Šēnberga, prokurors apelācijas protestu iesniedzis, jo uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa, taisot konkrēto spriedumu lietā pret 11 Vecrīgas grautiņos apsūdzētajiem vīriešiem, ir nepamatoti piemērojusi Krimināllikuma (KL) 49.panta "Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods" nosacījumus.
Prokurors iebilst arī pret to, ka pirmās instances tiesa nav atzinusi par atbildību pastiprinošu apstākli vairāku 13.janvāra grautiņu dalībnieku atrašanos alkohola reibumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, informēja Šēnberga.
Kā liecina dati Latvijas Tiesu portālā, 13.janvāra grautiņu lieta pret 11 apsūdzētajiem šonedēļ ir saņemta AT Krimināllietu tiesu palātā, taču lietas izskatīšanas datums vēl nav zināms.
Kā ziņots, šā gada 3.oktobrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu vienā no lietām, kas tika izdalītas no tā dēvētā 13.janvāra grautiņu pamata kriminālprocesa. Izdalītajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās 11 jauni vīrieši - Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Klāvs Korņejevs, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve un Oļegs Smirnovs. Viņi visi savu vainu atzina.
Prokurors lielāko daļu apsūdzēto tiesas debatēs bija lūdzis sodīt ar 150 stundu piespiedu darbu, bet četrus - ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi. Tiesa visus 11 apsūdzētos sodīja ar 80-120 stundu piespiedu darbu. Vairumam apsūdzēto kā sods tika noteiktas 120 stundas piespiedu darba. Neviens no apsūdzētajiem šo spriedumu vēlāk nepārsūdzēja.
Jāatgādina, ka šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.
Visos kriminālprocesos, kas sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc KL 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta.Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
Jāatgādina, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS Latvijas Balzams produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns Fīlings. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.