"Ostas var uzlabot gan sabiedrības, gan investoru attieksmi pret tām, stiprinot savu darbību caurskatāmību, tajā skaitā sniedzot izsmeļošas atbildes uz Valsts Kontroles atzinumiem par Rīgas ostu un regulāri publicējot ārējos gada audita ziņojumus, kā arī ieviešot atklātības politiku," secināts ziņojumā.
Tāpat norādīts, ka jāpastiprina ostu atbildība. Lai to panāktu, PB iesaka palielināt ostu atbildību, pastiprinot valdes lomu, nodrošinot valdes darba un tās vadības novērtēšanu, kā arī regulāri veicot operacionālos auditus un publicējot to rezultātus.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas ostas darbojas sarežģītos konkurences apstākļos. Pēdējās desmitgadēs Latvija ir zaudējusi tirgus daļu saviem konkurentiem, jo īpaši no jauna attīstītajām Krievijas ostām. Lai nepadotos konkurencei, Rīgas un Ventspils ostas ir noteikušas zemus tarifus un specializējas beztaras preču (galvenokārt ogļu un eļļas) segmentā. Tām nav izdevies izvērst nozīmīgas darbības, ar ko piesaistīt augstākas vērtības kravas, kas vislabāk var veicināt pieprasījumu pēc kravu transportēšanas pakalpojumiem, piemēram, konteinerus.
PB iesaka uzlabot loģistikas ķēdes skaidrojot, ka ostas ir viens no elementiem garākā loģistikas ķēdē, un ostas pakalpojumu izmantotāji izvērtē visas loģistikas ķēdes, ne tikai ostu, darbību (izmaksas, laiks, uzticamība). Latvijas gadījumā tas nozīmējot nepieciešamību palielināt dzelzceļa kapacitāti, veikt ieguldījumus, lai ostās varētu ienākt lielāki kuģi, kā arī panākt labāku investīciju koordināciju visā loģistikas ķēdē.
Tāpat norādīts, ka jāuzlabo investīciju politika. "Nepieciešamas nozīmīgas investīcijas, taču resursi ir ierobežoti. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi koncentrēt resursus uz tiem ieguldījumiem, kas ir būtiski ostu konkurētspējas nodrošināšanai. Latvijai jāveido tāda investīciju politika, kas efektīvi var optimizēt resursu piešķiršanu un nodrošināt maksimālu atdevi no ieguldījumiem," norāda PB.
Atzīmēts arī, ka jāpalielina ostu ieņēmumi. Ostām pašlaik neesot pietiekamu ieņēmumu, lai finansētu nepieciešamās investīcijas. PB norāda - varētu palielināt tarifus un uzlabot zemes apsaimniekošanu. Vienlaikus esot jāsaglabā esošajā līmenī vai jāsamazina izdevumi, atbilstoši konkurējošu ostu praksei. Ja ostām nav pietiekamu ienākumu, lai nodrošinātu investīcijas, jebkurš nodokļu paaugstinājums radītu nepieciešamību vēl vairāk palielināt tarifus, kas var mazināt ostu konkurētspēju .
"PB ar prieku strādāja pie Latvijas ostu nozares novērtējuma" sacīja PB Transporta nozares vadītājs Eiropā un Centrālajā Āzijā Huans Gaviria (Juan Gaviria). Viņš norāda, ka pēdējā laikā Latvijas ostām ir izdevies nostiprināt būtiskas ilgtermiņa saistības ar lieliem akmeņogļu, naftas produktu un mēslošanas līdzekļu pārvadātājiem. Tomēr tās strādā ļoti saspringtas konkurences apstākļos un nepieciešami turpmāki risinājumi to konkurētspējas saglabāšanā un uzlabošanā. Nav ātra un vienkārša risinājuma kā to panākt, bet ostas var uzlabot savu stāvokli un pievilcību, pilnveidojot ieguldījumu politiku un labu pārvaldību, - to, ko šodien sagaida pasaules klases operatori.
PB ziņojumu trešdien iesniegusi Satiksmes ministrijai (SM). Tas sagatavots pēc SM lūguma un ziņojuma galvenais mērķis ir izvērtēt situāciju divās lielākajās Latvijas ostās - Rīgā un Ventspilī, kā arī sniegt ieteikumus, kā veicināt ostu starptautisko konkurētspēju un nodrošināt, ka to pārvaldība atbilst labai starptautiskai praksei.