Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) uzsver, ka no Pasažieru vilciena sagaida arī skaidrojumu par uzņēmuma plānoto naudas plūsmu tuvākajos 15 gados, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka valsts naudu projekta īstenošanā ieguldīt nevajadzēs. "Ir jāsaprot, kādā veidā viņi šos vilcienus grasās finansēt bez valsts dotācijas. Viņiem šādu dokumentu nav. Tajos papīros, kas viņiem ir, redzams, ka šogad papildus nepieciešami 14 miljoni eiro, nākamgad 16 miljoni un tā katru gadu. Es neesmu gatavs atbalstīt šādu iepirkumu nekādā gadījumā, jo naudas vienkārši nav. Tāpat mums joprojām netiek saprotami izskaidrots, kāpēc Igaunijā tas ir lētāk. Cenām vajadzētu būt līdzīgām, jo vilcienu parametri ir līdzīgi. Kāpēc Igaunijā tie ir aptuveni pieci miljoni eiro par vienību, bet mums tie ir septiņi miljoni?" jautā Matīss.
Arī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) līdz pirmdienai ir uzdevusi pierādīt, ka valsts nauda vilcienu nomai nebūs nepieciešama.
Uz Dienas jautājumu, vai tomēr nepastāv risks, ka Latvija beigās paliks vispār bez vilcieniem, Matīss atbild noraidoši. Viņš šādu variantu neizskatot. "Ir jāpanāk saprātīgs kompromiss esošā budžeta ietvaros. Pastāv dažādi modeļi. Varbūt uzreiz nevajag pirkt tik daudz vilcienu, to var darīt arī pakāpeniski. Tāpat ir iespēja vienoties ar Latvijas dzelzceļu par sliežu izmantošanas maksas atlaidēm. Tomēr es uzsveru - visas šīs lietas bija jāizdara pirms lēmuma pieņemšanas," neapmierinātību pauž Matīss.
Tieši finansējuma problēmas izceļ Aigars Štokenbergs, kas atstāja PV valdes locekļa amatu pēc tam, kad tika paziņots iepirkuma uzvarētājs. Savu lēmumu viņš skaidroja ar PV nespēju sagatavot aprēķinus nevienam iepirkuma variantam. "Straujuma un Matīss jau maija beigās teica, ka PV jāpierāda, ka viņiem ir nauda. Šobrīd nav pat akcionāru apstiprināta budžeta 2014. gadam. PV naudas plūsma šim gadam ir ar 14 miljonu eiro deficītu, jo valsts dotācija ir nepietiekama. Šādos apstākļos var pirkt tikai dārgi, jo vilcienu pārdevējs rēķina riskus," viņš skaidroja Dienai.
To, ka šiem riskiem ir liela ietekme, apstiprina arī Dienai pieejamā neoficiālā informācija. Cena bijusi tik augsta tāpēc, ka Stadler neprasa papildu garantijas, un tas nozīmē, ka uzņēmumam nākas darboties reālajos tirgus apstākļos. Tirgus likmes nosaka bankas, kas gatavas finansēt. Kompānija noslēgusi vienošanos ar divām finanšu institūcijām Šveicē, kuru nosaukumi pirms iepirkuma parakstīšanas atklāti netiek. Stadler no šīm institūcijām iegūs finansējumu vilcienu ražošanai, PV uzņēmumam maksās nomas maksu.
Stadler piedāvājums bija 412 miljoni eiro uz 15 gadu nomas termiņu ar vilcienu atlikušo vērtību - 63 miljoni eiro. Hyundai - 284 miljoni eiro uz visu nomas laiku un ar vilcienu atlikušo vērtību - 48 miljoni eiro.
Zināms, ka Stadler vadība par konkurentu piedāvāto cenu esot bijusi pārsteigta. Mēģinot saprast iemeslus, apspriestas dažādas versijas, sākot ar to, ka Hyundai veiksmīgāk izdevies piesaistīt finansējumu, beidzot ar to, ka zemā cena ir stratēģisks lēmums, lai iekļūtu Eiropas Savienības tirgū un par katru cenu saņemtu atsauksmes.
Visu Aļonas Zanderes rakstu lasiet ceturtdienas, 3. jūlija, laikrakstā Diena!