Pašnāvību sezona sākusies

Atsevišķas statistikas par pašnāvību un to mēģinājumu skaitu aizvadītajās svētku brīvdienās gan nav. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāve Ilze Bukša arī neuzņemas izteikt versijas, jo ātrās palīdzības personāls ne vienmēr zina, vai konkrētais izsaukums bijis saistīts ar pašnāvības mēģinājumu. "Kad pacients nonāk slimnīcā, ar viņu strādā ārsti. Bieži vien tieši viņi ir tie, kas saprot, vai pacientam bijušas pašnāvnieciskas tieksmes," saka Bukša.

SPKC publiskotie skaitļi atklāj skarbu ainu, pat neskatoties uz to, ka 2013. gads pēc ilgāka pārtraukuma bija pirmais, kad pašnāvību skaits noslīdēja zem 400. Statistika arī parāda, ka pašnāvības veic lielākoties vīrieši. No 382 cilvēkiem, kas brīvprātīgi atņēma paši sev dzīvību, 321 bijis stiprais dzimums. 

Centra pārstāve Edīte Tetere negribīgi atklāj, ka apmēram 80% pašnāvību pagājušajā gadā veiktas pakaroties, 6% gadījumu tika izmantots šaujamierocis, bet 4% – cilvēks lecis no augstuma. "Pētījumos ir pierādīts, ka sīkas un detalizētas informācijas publicēšana par pašnāvībām un par to izdarīšanas veidiem var novest pie atdarinošas pašnāvnieciskas uzvedības. Publicējot informāciju par pašnāvībām, mēs aicinātu izvairīties no detalizēta pašnāvības metodes un izdarīšanas vietas apraksta, kā arī sensacionāla izteiksmes stila un pašnāvību normalizēšanas," nevēlēšanos sīkāk komentēt šos skaitļus paskaidro Tetere. Viņai piekrīt arī kolēģis Toms Pulmanis, sakot, ka pašnāvniekiem ir tieksme atdarināt veidus, kā padarīt sev galu, īpaši, ja runa ir par populāriem cilvēkiem un gadījumiem. Kā piemēru viņš min savulaik pašnāvnieku apsēsto Vanšu tiltu, kur medijiem pietika ziņot tikai par pirmo lēcienu no vantīm, kad teju dienu no dienas parādījās līdzīgi mēģinājumi. 

Atņemt sev dzīvību – tas nav lēmums, ko cilvēks pieņem pēkšņi. Lielākajā daļā gadījumu plāni kaldināti jau ilgi. Maijs un jūnijs ir tie mēneši, kad gadu no gada tiek izdarīts visvairāk pašnāvību. Līdzīgas izmaiņas pavasarī ir novērojamas arī citās valstīs. 

Viens no pašnāvības iemesliem ir depresija, kas saistīta ar neiroķīmiskajiem procesiem smadzenēs. Tomēr tie nebūt nav vienīgie iemesli. "Jāņem vērā arī tas, ka pavasara beigās un vasaras sākumā cilvēkiem tīri praktiski ir lielākas iespējas izdarīt pašnāvību. Pasaulē ļoti izplatīts veids ir noindēšanās ar lauksaimniecības ķimikālijām jeb pesticīdiem, jo tieši siltajā laikā notiek dažādi zemkopības darbi un ir lielākas iespējas šādas vielas iegūt," stāsta Pulmanis. Pastāv arī citi faktori. Ir personas, kas dzīvību sev mēģinājušas atņemt jau iepriekš. Reizēm pie vainas mēdz būt apreibinošu vielu un alkohola pārmērīga lietošana. Pašnāvību skaitu Latvijā ietekmē arī ekonomiskie procesi – gan darba zaudējums, gan finansiālās nedienas. Šis faktors īpašu iespaidu atstāj uz vīriešiem. "Gadu no gada vīriešu pašnāvību skaits mēdz būt pat piecas reizes lielāks nekā sieviešu. Tā ir gandrīz visur pasaulē. Eksperti pauž uzskatu, ka vīrieši parasti izvēlas letālākas pašnāvību metodes un viņi ir impulsīvāki. Jāsaka, ka sievietes par to domā, bet krietni mazāk izdara, turpretī vīrieši, ja nolemj, tad pārsvarā arī to paveic," skaidro Pulmanis. 

Pašnāvību iemesli mēdz būt arī slimības, to skaitā vēzis. Arvien vairāk pētījumu apstiprina ģenētisko faktoru ietekmi, proti, pašnāvnieciskas tieksmes no paaudzes paaudzē pārmantojas. 

Krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktore Gita Lodziņa Dienai atklāj, ka tieši svētku laikā centra konsultāciju tālrunis zvana biežāk. Īpaši, ja svētki ir pavasarī vai rudenī. Tas ir laiks, kad ne tikai dabā, bet arī cilvēkos notiek pārmaiņas. 

Visu Aļonas Zanderes rakstu Pašnāvību sezona sākusies lasiet ceturtdienas, 16. aprīļa laikrakstā Diena!