Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pastāvot aizdomām par spiegošanu Krievijas labā, Saeima izdod deputātu Ādamsonu apcietināšanai

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA uzsvēra, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas. Kučinskis kā NDK vadītājs esot bijis informēts par šo lietu nedaudz pirms lemšanas par to Saeimā.

NDK priekšsēdētājs norādīja, ka sīkāka informācija būtu jāsniedz Valsts drošības dienestam (VDD) atbilstoši iestādes redzējumam, cik daudz ziņu iespējams publiskot.

VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests šodien veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Papildu informāciju dienests sola sniegt pēc sākotnējo procesuālo darbību pabeigšanas. Prokuratūrā aģentūrai LETA komentārus nesniedza.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

"Par" Ādamsona izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ādamsona kolēģis Igors Pimenovs (S) debatēs teica, ka Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par Ādamsona izdošanu bija saņēmis tikai piecas minūtes pirms sēdes, un viņam neesot bijusi iespēja iepazīties ar dokumentu saturu. "Es nevaru atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu man atvēlētajā laikā," teica Pimenovs, piebilstot, ka viņam grūti secināt, kas tie bijuši par nopietniem iemesliem un cēloņiem, kā rezultātā parlamentāriešiem jāpieņem šāds lēmums. Viņš teica, ka balsojumā atturēsies.

Tikmēr Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka bija Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad Saeima savulaik neatbalstīja kratīšanas atļaušanu tā laika deputāta Aināra Šlesera mājās. Daudze pauda, ka līdzīgi kā Šleseram tolaik, arī šodien Ādamsonam mājās būs perfekta kārtība un nekas netiks atrasts. Reizē Daudze norādīja, ka balsos par Ādamsona izdošanu apcietināšanai.

Savukārt deputāte Karina Sprūde (Likums un kārtība) norādīja, ka šādās prasībās attiecībā uz deputātiem vienmēr balsos "pret", izņemot, ja lieta būs saistīta ar cilvēku dzīvībām vai bērniem.

Parlamentārietis Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Saeima ne pirmo reizi nonāk pie šādiem balsojumiem un ka viņš balsos par izdošanu, jo deputāti nav tiesneši. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau iepriekš ir balsojusi par vairāku koalīcijas deputātu izdošanu un pašlaik koalīcijas un opozīcijas deputātu attiecība šādos gadījumos ir četri pret viens.

Kursīte-Pakule iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas sēdē prezentētie pierādījumi bija tādi, kuri neizsauca kādas iebildes vai komentārus, kā tas ir bijis citos gadījumos, kad ticis lemts par deputātu izdošanu.

Saeimas sēdē parlamentāriete atklāja, ka komisijā deviņi deputāti atbalstīja Ādamsona izdošanu, kamēr divi politiķi atturējās.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

Ādamsonam neesot nekādas nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts, šodien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika lemts par viņa izdošanu kratīšanai, teica pats deputāts.

"Mafiozās struktūras mūsu valstī devušas prettriecienu. Grēkus aiz sevis es nejūtu. Lai ko pieņemtu Saeima, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākās nojausmas, kas man tiek inkriminēts," Saeimas sēdē teica Ādamsons.

Viņš uzsvēra, ka nebija uzaicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kur šis jautājums tika skatīts, un nav iepazinies arī ar Ģenerālprokuratūras vēstuli.

Ādamsons bija pārliecināts, ka Saeimas vairākums nobalsos par viņa izdošanu, jo tas nenotiekot pirmo reizi.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra Saeimu lūdza piekrist deputāta Jāņa Ādamsona (S) kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai.

Lēmuma projektā, ko Saeimas prezidijā iesniedza parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, teikts, ka tas ir par piekrišanu 13. Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ādamsons dzimis 1956.gadā. 70-tajos un 80-tajos gados viņš mācījies Kijevas Augstākajā politiskajā jūras karaskolā un PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursos.

80-tajos gados Ādamsons strauji kāpis pa karjeras kāpnēm. 1979.gadā viņš iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, tajā pašā gadā beidzis Kijevas Augstāko jūras politisko karaskolu ar specialitāti "kara - politiskais stūrmanis jūras kara flotē". No 1979.gada oktobra līdz 1981.gada augustam viņš bijis Sahalīnas apgabala Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.

No 1981.gada augusta līdz 1984.gada janvārim Ādamsons Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, bijis Jūras kara flotes daļas politdaļas priekšnieka palīgs komjaunatnes darbā, bet no 1984.gada janvāra līdz 1986.gada oktobrim - Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.

Ādamsons 1986.gada jūlijā beidza desmit mēnešu PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursus un ieguva 2.ranga pretzemūdeņu kuģa kapteiņa pakāpi. Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, no 1986.gada oktobra līdz 1987.gada maijam viņš bija Jūras kara flotes kuģa komandiera vecākais palīgs, bet no 1987.gada maija līdz 1990.gada oktobrim - Jūras kara flotes 3.ranga kuģa komandieris.

1989.gadā Ādamsons izstājies no PSKP, bet Latvijā atgriezies 1992.gada jūnijā. Līdz tam, no 1990.gada oktobra līdz 1991.gada septembrim Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, Ādamsons bijis Jūras kara flotes daļas štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā, bet no 1991.gada septembra līdz 1992.gada maijam Nahodkā, Piejūras apgabalā, - Jūras kara flotes 2.apmācību centra komandiera vietnieks.

Atgriežoties Latvijā, Ādamsons uzrakstīja iesniegumu aizsardzības ministram iesaukt viņu uz brīvprātības principa Aizsardzības spēkos dienestam par Jūras karaspēku vecāko virsnieku. 1992.gadā Ādamsons tika iecelts par Jūras spēku pārvaldes vecākā virsnieka vietas izpildītāju, vēlāk - par Jūras spēku pārvaldes vecāko virsnieku.

Divu gadu laikā, līdz 1994.gadam, Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris.

Kopš 90-tajiem gadiem Ādamsons ieņēmis dažādus politiskus amatus. Kā dažādu politisku spēku pārstāvis viņš bijis iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts. Piemēram, 1999.gadā Ādamsons atbrīvots no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amata, jo nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik prokuratūra, veicot pārbaudi Ādamsona lietā saistībā ar viņa iespējamo sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), atzina, ka Ādamsons bijis VDK štata darbinieks. Viņam tika liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču viņš to apstrīdēja tiesā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.

Savukārt saistībā ar to tā dēvēto pedofilijas skandālu Ādamsonam 2002.gadā celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski ir izplatījis toreizējo premjeru Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.

2004.gadā tiesa atzinusi Ādamsonu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piemērojot viņam naudas sodu.

Papildināta visa ziņa

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas