Pašvaldības bažījas, ka par ES naudu attīstīs tikai Rīgu

Viņš pieminēja, ka Rīgā iedzīvotāju skaits veido 31,6% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, tāpēc arī finansējumam vajadzētu būt sadalītam attiecīgās proporcijās: "Pārējā Latvija saņem sešas reizes mazāku finansējumu uz vienu iedzīvotāju. Ja Rīgai paredzēts Kohēzijas politikas finansējums 1096 miljonu eiro apjomā, tad pārējai Latvijai attiecīgi pienāktos 2372 miljoni." Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS) norāda, ka tā bijis jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, vienalga, vai dalīta valsts vai Eiropas nauda. "Lembergs šo situāciju ir ieraudzījis tagad, jo līdz šim vienmēr paralēli galvaspilsētai arī Ventspils saņēmusi ievērojamu finansiālo atbalstu. Bet redziet, kā sanāca - šajā plānošanas periodā Zaļo un Zemnieku savienība nebija pie varas, arī Lemberga kungs piedalījās attālināti, līdz ar to tika izlemts tikai par labu Rīgai. Tā disproporcija liela ir bijusi vienmēr," skaidro Kazinovskis. Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis Dienai nenoliedz, ka mazās pašvaldības nākamajā ES fondu plānošanas periodā saņems mazāk: "Šajā plānošanas periodā nauda vairāk tika izkliedēta pa visām pašvaldībām - katrai tika mazumiņš, bet efekta nebija. Tagad nauda tiks fokusēta attīstības centros, vairāk tiks novirzīta tieši tām aktivitātēm, kas centros celtu konkurētspēju. Līdzekļi koncentrēsies mazāk vietās, bet efekts būs jūtamāks."Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka ES fondu atbalsts mazajām pašvaldībām patlaban esot paredzēts kritiski mazs. 98 pašvaldībām, kas nav tā sauktie attīstības centri, fondu nauda netiks teju vispār.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 3.janvārī!