Valsts kontrole arī nepiekrīt Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas "paver gandrīz neierobežotas iespējas publiskai personai iesaistīties komercdarbības veikšanā". Saeimai ceturtdien jālemj par likumprojektu 2. lasījumā.
Likumprojekts vēl būs jāvērtē arī 3. lasījumā, un paredzams, ka tas tiks pilnveidots, izvērtējot VK ierosinājumus. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien uzklausīja VK viedokli – tai šaubas par savu tiesību likumīgu izmantošanu ir radījušas lielo pilsētu pašvaldību dibinātās kapitālsabiedrības. Vairākos gadījumos VK nepiekrīt, ka funkcija būtu vērtējama kā stratēģiski svarīga un ka teritorijā nav neviena cita, kas to varētu veikt.
Piedāvātajā pārskatā ir, piemēram, SIA Daugavpils zobārstniecības klīnika. Daugavpilī pašvaldības uzņēmumi nodarbojas arī ar autostāvvietu apsaimniekošanu, atkritumu savākšanu, teritorijas tīrīšanu. Piecos gadījumos kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus, kādus Daugavpils dome nebija uzdevusi tām veikt.
Vēl pārskatā bieži minēta Jūrmala, kuras SIA Jūrmalas gaisma nodarbojas ar pilsētas apgaismošanas un ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanu, bet SIA Jūrmalas kapi – ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt SIA Jūrmalas televīzija, kur pašvaldībai pieder 50%, darbojas mediju jomā.
Tāpat VK ir iebildumi pret vairākām Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībām, kuru darbībā nav saskatīta stratēģiski svarīga uzdevuma veikšana. Pirms pāris gadiem medijos plašu rezonansi jau guva Rīgas domes lēmums dibināt SIA Aqua Rīga, kas piedāvā dzeramo ūdeni. VK sarakstā ir arī SIA Rīgas meži, kas nodarbojas ar mežsaimniecību. "Rīgas meži ir gandrīz vienīgā mežu teritorija Pierīgā. Tās ir Rīgas zaļās plaušas. Ja tās atdos kādam privātajam, tad tajā vietā būs jauni Bebru ciemati," komentējot pārmetumus, Dienai sacīja Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks (GKR). Viņš problēmas saskata tajā, ka sabiedrībai nav skaidri saprotama robeža, līdz kurai valsts un pašvaldība var nodarboties ar komercdarbību.
Tirgus ekonomikas modelis paredz, ka publiskā persona neiejaucas komercdarbībā, bet tur, kur tas nepieciešams, pašvaldības var veidot savas kapitālsabiedrības, vairākkārt atkārtoja VK pārstāvis Ērglis. Taču dažas pašvaldības veido kapitālsabiedrības, kas ierobežo privāto uzņēmēju. "Likums ir labs, ja to vēlas godprātīgi pildīt," sacīja Ērglis.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sēdē arī atzina, ka bažas rada gadījumi, kad pašvaldības uzsāk komercdarbību tirgū, kur veiksmīgi darbojas privātie uzņēmēji, piemēram, tādās jomās kā automobiļu apkope un remonts, žurnālu izdošana, zobārstniecība. Nīderlandē ir likums, kas liedz pašvaldībām deformēt konkurenci, skaidroja Ābrama. Arī Lietuvā, Somijā un Zviedrijā par ierobežojumiem publiskajām personām ieiet tirgū ir padomāts.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Pašvaldības rada konkurenci lasiet trešdienas, 4. februāra, laikrakstā Diena!