Pašvaldības naudas trūkumu vēl nejūt

Ja pareizi atceros, tad pirms gadiem desmit proporcija bija 71,6% pret 28,4%. Turklāt, šī otrā daļa bija veselībai domātā nauda. Savukārt neapliekamais minimums bija gandrīz vienāds ar minimālo algu. Dažu gadu laikā šīs abas proporcijas ir izmainījušās diezgan būtiski, veselības naudas īpatsvars ir būtiski samazinājies, pašvaldību daļa izaugusi nenormālā ātrumā, daudzu pašvaldību vadītāju algas ir lielākas, nekā Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Bet vēl ir par maz. Pašvaldību rijīguma dēļ mums jāmaksā tik lieli nodokļi, pašvaldību rijīguma dēļ mums nepalielina neapliekamo minimumu, pašvaldību rijīguma dēļ etiek samazinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes.

Pašvaldību budžetu pieaugums pēdējos gados ir visstraujākais valstī. Kad palielina neapliekamo minimumu, pašvaldības vienmēr brēc, ka tām samazinās nodokļu bāze, bet aizmirst piemetināt, ka, paaugstinot minimālo algu, šī bāze pieaug.

Pašvaldību rijīguma dēļ mums jāmaksā tik lieli nodokļi, pašvaldību rijīguma dēļ mums nepalielina neapliekamo minimumu, pašvaldību rijīguma dēļ netiek samazinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes.

par ventspili nebriinos , pilseetas meers apsuudzeets smagos noziegumos un miljardiera kontos tik daudz neiebirst , taapeec arii budžetaa vairaak atlec , bet ja par Liepaaju , nu varbuut taas meers taakaa sabijies un bišku vairaak atļausies papildinaat budžetu...