Ministrija informē, ka tā sazinās ar pašvaldību vadītājiem Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un Jelgavā, kuras stiprās lietavas un vētra skāra visvairāk.
Pēc operatīvas postījumu seku novēršanas VARAM aicina pašvaldības kopā ar iedzīvotājiem apzināt dabas stihijas radītos zaudējumus savā teritorijā. Iedzīvotāji lūgti veikt arī fotofiksāciju postījumu vietās, ja tas neapdraud viņu drošību.
Pieprasot līdzekļus cietušajam objektam, kas nav apdrošināts, valsts pozitīva lēmuma gadījumā var piešķirt 70% no nepieciešamā finansējuma, bet 30% būs jānodrošina no pašvaldības budžeta, savukārt apdrošinātiem objektiem pašvaldības līdzfinansējums būs vien 25% no nepieciešamām izmaksām, un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.
Ja kopējās izmaksas pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, tad Ministru kabinets var lemt par citiem atbalsta nosacījumiem, tai skaitā citiem pašvaldības nodrošināmā līdzfinansējuma apmēriem un atbalstāmajiem izdevumiem, piemēram, izdevumi koku zāģēšanai un aizvākšanai, informēja ministrija.
Papildus pašvaldība var pieprasīt līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" to izdevumu kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem mājas renovācijai, lai likvidētu avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Starp kompensējamajiem izdevumiem ir arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktais pabalsts krīzes situācijā.
Ministrija akcentē, ka šādos gadījumos pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā, bet lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru - ne mazāk kā 10% apmērā.
Arī iepriekš pašvaldībām bija iespēja krīzes vai stihisku nelaimju gadījumos pieteikties atbalstam no valsts budžeta.
Piemēram, VARAM dabas stihiju un ugunsgrēku zaudējumu novēršanai un kompensēšanai 2023.gadā izmaksāja 10 160 260 eiro lielu finansējumu pašvaldībām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2022.gadā tika izmaksāti 206 970 eiro, savukārt 2021.gadā - 35 504 eiro. Pērn lielākā daļa finansējuma jeb 6 955 061 eiro tika izmaksāti 7.augusta vētras radīto seku likvidēšanai.
Finansējums tika izlietots iedzīvotāju mājokļu atjaunošanas pabalstu kompensācijai, pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumu kompensācijai, kā arī izmaksāto krīzes pabalstu kompensācijai.
LETA jau vēstīja, ka līdz pirmdienas rīta plkst.11 saņemti apmēram 850 pieteikumi uz spēcīgā vēja un lietus radīto postījumu likvidēšanas darbiem, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). No tiem ap 350 bija Rīgā, 310 - Jūrmalā un citviet Rīgas reģionā, bet aptuveni 160 - Zemgalē. Lielākā daļa izsaukumi ir par kokiem, kas nokrituši uz automašīnām un ēkām.