Patentu valdes direktors Reinis Bērziņš norādīja, ka Patentu valdei bija uzlikts par pienākumu veikt visas darbības, lai atgūtu naudu no ārvalstu kontiem. Viņš apstiprināja, ka uz pagājušo gadu tika atgūti visi iespējamie naudas līdzekļi no kredītiestādēm, tas ir, ārvalstu kontiem. Tie ir 1 123 531 lats.
Taču to, vai tā ir bijusi visa nepieciešamā naudas summa, kas pa šiem gadiem ir tikusi uzkrāta, Bērziņš nevarēja komentēt, jo arvien notiek Valsts policijas (VP) 2011.gada septembrī uzsāktais kriminālprocess. Bērziņš gan apstiprināja, ka Patentu valde sniedz visu nepieciešamo informāciju kriminālprocesa laikā.
Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Patentu valdē, mainoties vadībai, tās jaunais vadītājs Bērziņš atklājis, ka viņa priekšgājējs Aumeisters bija ieviesis dubulto grāmatvedību, kā arī vairāk nekā miljons latu slēpti Vācijas un Šveices banku kontos. Par uzkrājumiem ārvalstu bankās bija zinājis tikai iestādes direktors. Amatā nākot Bērziņam, atklājies, ka viņš naudai klāt netiek - ar to joprojām var rīkoties tikai viņa priekšgājējs Aumeistars.
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija un Eiropas Patentu organizācija naudu par starptautisko preču zīmju un patentu apkalpošanu turpat desmit gadus ieskaitījusi nevis Valsts kasē - kopējā valsts budžetā -, bet gan divos Vācijas un Šveices bankas kontos, par kuru pastāvēšanu zinājis tikai Aumeisters.
Konts Šveicē atvērts 1999.gadā, bet Vācijā 2005.gadā. Slepenajos uzkrājumos atradās vairāk nekā viens miljons latu - 1 382 912 Šveices franki un 614 273 eiro.
Bijušais Patentu valdes direktors norādīja, ka ārvalstu bankās naudu slēpis, jo tā bijusi jātērē Patentu valdes komandējumiem un arī informācijas tehnoloģiju uzlabojumiem. Valsts finansējums bijis trūcīgs, un iestādei nebūtu ar to pieticis.
Aumeisters raidījumam apgalvoja, ka gadu pēc amata atstāšanas viņš naudai klāt neesot ķēries. Faktā, ka joprojām viņš ir vienīgais, kurš slepenajiem kontiem var piekļūt, Aumeistars neko dīvainu neesot saskatījis.