Tiesai mēneša laikā jāpieņem lēmums par lietas tālāku virzību. ST vērsusies arī Santa Anča un vēl divas privātpersonas.
"Tā ir mana godīgi nopelnīta nauda un es nevēlos nevienam to atdot," uzsver Pauls.
Iesniedzēji apšaubījuši divas kredītiestāžu likuma normas. "Mūsuprāt, tiek pārkāptas cilvēktiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu," sacīja advokāts Egils Radziņš. Tāpat prasība iesniegta par noguldītāju tiesībām atgūt līdzekļus līdzvērtīgi noguldītāju garantiju fondam, ziņoja televīzija.
Komponistam maksātnespējīgajā Latvijas Krājbankā bija noguldīti 739 tūkstoši latu, bet atbilstoši likumam viņam ir garantēta tikai 100 000 eiro (70 tūkstošu latu) atgūšana. Pārējos līdzekļus varētu atgūt, ja bankas aktīvi tiktu pārdoti un tiktu iegūti papildus līdzekļi, ar kuriem segt lielo noguldītāju prasījumus.
Finanšu un kapitāla tirgus padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu.
13.decembrī Rīgas apgabaltiesa nolēma pieņemt izskatīšanai FKTK pieteikumu un ierosināt Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.