Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.
Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.
"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.
Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks piebilda, ka valdība piektdien atbalstīja "airBaltic" plānu turpināt aviokompānijas IPO virzību ar visiem priekšdarbiem, tostarp "airBaltic" turpinās sarunas ar stratēģisko investoru kā priekšnosacījumu, lai IPO notiktu.
"Šobrīd nav komentāru par tiešu daļu sadalījumu, jo katrā investīciju procesā notiek tirgus par uzņēmuma vērtējumu, par vērtību, cik liela ir investīciju summa apmaiņā pret uzņēmuma akcijas daļām. Sarunas turpinās, jo kompānija cenšas maksimizēt valsts ieguvumu, ko mēs gribam sasniegt no stratēģiskā investora," sacīja Vasks.
Tāpat Vasks informēja, ka tika pieņemti lēmumi par tālākajiem mājasdarbiem "airBaltic", lai IPO būtu veiksmīgs - akciju kapitāla konsolidācija un attiecīgie lēmumi, kas jāiesniedz Uzņēmuma reģistrā. Tika pieņemts arī konceptuāls lēmums, ka uzņēmums no valsts nekādus papildu ieguldījumus neprasa un netiek izskatīti scenāriji, kas valsts varētu kaut ko ieguldīt IPO procesā. "Protams, neizslēdzot dažādos attīstības scenārijus," viņš piebilda.
Komentējot, vai IPO process un stratēģiskā investora piesaiste ir atsevišķi procesi, Vasks teica, ka investora piesaiste ir pastāvīgs process, bet IPO nevarēs notikt bez stratēģiskā investora piesaistes.
Plašākus komentārus par investora identitāti viņš nesniedza, norādot, ka notiek pārrunu process. "Plāns testēt IPO tirgu ir šī gada ceturtā ceturkšņa sākumā. Tas nozīmē, ka laika periods, lai vienotos ar investoru, ir tuvākie pāris mēneši," viņš minēja.
LETA jau vēstīja, ka par "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā IPO izrādījis kāds stratēģiskais investors, kura vārdu vēl neatklāj.
Pēc Briškena teiktā, tās ir labas ziņas, jo investors varētu iesaistīties "airBaltic" kapitālā mazākuma paketē, bet pēc tam attiecīgi kopīgi varētu virzīties uz IPO.
Savukārt "airBaltic" prezidents Martins Gauss augusta vidū norādīja, ka turpinās sarunas ar potenciālo investoru pirms IPO par iespējamo procesa virzību šī gada otrajā pusgadā. Savukārt vairāk informāciju par stratēģisko investoru lidsabiedrības pārstāvji nesniedza, norādot, ka sarunas vēl turpinās un par to plašāk informēt varēs vēlāk.
Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.