Lai gan vēl nav zināms oficiālais slēdziens par avārijas iemesliem no Valsts tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, Magonis atzīst, ka "nojausma jau ir".
"Vai pie avārijas vainojama sliede, gulšņi vai vagons, jebkurā gadījumā vaina jāuzņemas "Latvijas dzelzceļam". Jātiek tikai skaidrībā, cik vainas bija dzelzī un cik – cilvēciskajā faktorā. Tas mums ir vajadzīgs, lai nākotnē nepieļautu šādas avārijas," norādīja Magonis.
Viņš atzīst - ja ekspertīzē izrādīsies, ka avārijā pie vainas būs bojāts sliedes posms, nav pilnīgas pārliecības, ka šādas avārijas vairs nekad neatkārtosies.
"Bet tas nav arguments, ka šādai avārijai jāatkārtojas. Pirmkārt, rūpīgāk pārbaudīsim sliežu stāvokli. Otrkārt, iepērkam jaunu precīzāku tehniku sliežu defektoskopijai. Jāsaprot: ja sliežu ceļš ir sliktāks, tas nenozīmē, ka pa to nevar braukt. Te jāatgādina vecais piemērs par Rīgas–Ērgļu maršrutu: sliežu ceļš bija ļoti sliktā stāvoklī, bet braukt pa to varēja – tiesa, pieļaujamais ātrums bija 25 kilometri stundā. Arī šajā gadījumā ekspertīzei jānoskaidro, vai vilciens brauca sliežu stāvoklim atbilstošā ātrumā," skaidroja LDz prezidents.
"Nekas nenotiek tikai tad, ja neko nedara, bet kustība pa dzelzceļu Latvijā ir ļoti intensīva, tāpēc jāapzinās, ka avārijas var notikt," piebilda Magonis, uzsverot, ka LDz profesionalitāti un darba kvalitāti nosaka tas, cik ātri pēc avārijas uzņēmums spēj reaģēt, novērst ietekmi uz vidi un atjaunot kustību.
Jau vēstīts, ka 8.janvārī Naujenes pagastā notika dzelzceļa avārija, kuras dēļ izlija 123 tonnas ar tehnisko šķīdinātāju, kā arī aptuveni 68 tonnas ar minerālsmērvielu. Negadījums notika vienu kilometru no Kraujas dzelzceļa stacijas, kur no sliedēm noskrēja 17 kravas vilciena cisternas.