Cilvēkkapitāla attīstības darba grupa, analizējot demogrāfiskās tendences Latvijā, situāciju vērtē kā ļoti satraucošu. Sēdē īpaši tika uzsvērts, ka dzimušo bērnu skaits samazinājies uz pusi - no 40 000 līdz 42 000 jaundzimušajiem 80.to gadu nogalē līdz aptuveni 19 000 jaundzimušajiem 90.gadu nogalē. Turklāt pēc pieciem līdz 10 gadiem Latvijā gadā varētu piedzimt vien aptuveni 10 000 bērnu. Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā samazinājās līdz kritiski zemajam līmenim - 1,1 bērnam, informē Prezidenta preses dienestā.
Lai saglabātu iedzīvotāju skaitu nemainīgu vajadzīgs, lai vidēji sievietēm būtu 2,2 līdz 2,3 bērni. Aizvien vairāk nepieciešamas ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni, uzskata SAK paspārnē strādājošā darba grupa.
Cilvēkkapitāla attīstības darba grupa kā galveno mērķi izvirza mērķtiecīgu un sistēmisku ilgtspējīgas nācijas izveidi un attīstību, īpaši akcentējot nācijas demogrāfisko atjaunošanos, katra valsts piederīgā labklājību un sabiedrības saskaņotu attīstību, tādējādi sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību.
SAK sēdē bez Cilvēkkapitāla attīstības darba grupas vadītāja Arvīda Barševska tika uzklausīts arī Policentriskas attīstības veicināšanas darba grupas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš vērsa uzmanību, ka visām lielajām pilsētām ir būtiski palielinājies to ietekmes funkcionālais areāls. Komisijas locekļi sprieda, ka būtu nepieciešams koncentrēt attīstību teritorijās ar augstāko attīstības potenciālu, izstrādāt lauku novadiem stratēģiju, lai palielinātu ekonomisko atdevi no lauksaimniecības ražošanas, kā arī noteikt mehānismus pašvaldību ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai.
SAK vadītājs Juris Ekmanis aicināja rūpīgi izvērtēt ilgtermiņa risinājumu efektus. "Visām darba grupām nepieciešams aktīvi iesaistīties informācijas apmaiņā savstarpēji izmantojot iegūtos rezultātus, sabalansējot piedāvātos risinājumus, jo ieguldījumi demogrāfijas problēmas risināšanā ir būtiski un ilgtermiņa atdeve ne vienmēr ir acīmredzama un tādēļ izskaidrojama sabiedrībai."