Referenduma iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda - pārstāvis Illarions Girss pauda uzskatu, ka gaidāmā tautas nobalsošana nav pasliktinājusi reālās latviešu un krievu attiecības, bet gan esot tikai noņemtas visas maskas.
"Mēs 20 gadu laikā vai pēdējo gadu laikā izlikāmies, ka mums it kā nav problēmu, viss ir atrisināts, bet nav nekas atrisināts. Saprotams, ka matemātiski mēs zaudēsim referendumā, bet, kas ir labi, mēs redzēsim realitāti un sapratīsim, ar ko runājam. Pirms tam cilvēkiem nebija pozīcijas šajā jautājumā, tā bija zināmā mērā dziļi apslēpta, bet tagad būs atklāta. Un tā ir laba, nevis slikta ziņa," teica Girss.
Viņš skaidroja, ka problēma ir iekšēja un tā nav radīta tagad - tā tikusi radīta 1991.gadā un vienkārši ir nobriedusi līdz tagadējam stāvoklim. "Daži latviešu politiķi vismaz publiski pauda viedokli, ka 18.februārī viņi nobalsos, jautājums būs slēgts, un viss. Nē, tā nav. Tas nav nobeigums, tas ir sākums. Īstenībā tā ir krievu atmoda," norādīja Girss.
Dzimtās valodas pārstāvis noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka referenduma atbalstītāji šķeļot sabiedrību, jo bet tā jau bijusi iekšēji sašķelta. "Mūsu draugu loks arī ir sašķelts. Latvieši pārsvarā draudzējas ar latviešiem, krievvalodīgie - ar krievvalodīgajiem. Pārsvarā tā ir. Informācijas telpa arī ir sašķelta. Pat diskotēkas ir sašķeltas - vienas ir latviešiem, otras - krievvalodīgajiem. Tas ir fakts, kas jāpieņem, nekas sliktāk nekļūs. Tagad mēs to redzam, pirms tam neredzējām".
Girss arī nepiekrita paustajam uzskatam, ka referenduma atbalstītāji pēc tā neveiksmīga iznākuma būs vīlušies. "19.februārī es pamodīšos ar prieka sajūtu, tāpat kā mani biedri, jo rezultāts būs tieši tāds, kā plānots - krievu atmoda būs sākusies," teica aktīvists.
Skaidrojot, kādas sekas būs šai "krievu atmodai", Girss norādīja, ka tā galu galā beigsies ar to, ka "mēs principiāli mainīsim šo valsti, padarīsim to atbilstīgu mūsu konstitūcijai".
"Aicināsim pie pārrunu galda, un, jo vairāk būs spiediens uz mums, lai šīs pārrunas nenotiktu, jo lielāka būs pretestība, protams, likuma ietvaros. Galu galā mums būs jāpanāk vienošanās par tiesībām uz nesaskaņām. Mums var būt atšķirīgi uzskati par vēsturi, kas nav viennozīmīga Latvijai. Mums tas jāpieņem, bet ar to nav jābremzē mūsu šodienas dzīve. Nacionālais jautājums ir jāatceļ. Jo valoda ir instruments, kas mums jādemitoloģizē. Vācu valoda bija gan nacistiskajā Vācijā, gan demokrātiskajā Vācijā, tas nav valsts kodols, tas ir instruments. Valsts kodols ir demokrātija un tas, ka vara pieder tautai," klāstīja Girss.
Zatlera reformu partijas (ZRP) politiķis Roberta Ķīļa padomnieks integrācijas jautājumos Viktors Makarovs norādīja, ka 19.februārī tie, kas ir pret otru valsts valodu, pamodīsies ar tādu apmierinātības sajūtu, ka izdevās aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Savukārt tie, kas bija par referenduma ideju un Satversmes grozījumiem, pamodīšoties ar rūgtumu, un būšot arī liela vilšanās tajos cilvēkos, līderos, kas aicinājuši un stāstījuši, ka varot kaut ko sasniegt.
"Daļai šāda vilšanās būs. Un tas nav labi. Tie, kas parakstījušies, nav raksturojami kā Latvijai nelojāli. Man ļoti nepatīk, ka to saka daži politiķi. Manuprāt, šie cilvēki ir tikuši mobilizēti, tika izmantotas visas tās sāpes un rūgtums, kas cilvēkiem ilgu laiku krājies. Mums ir jādomā, ko ar to visu situāciju darīt. Un vienīgais ceļš - mums ir jāsāk dialogs. Mēs nevaram neiesaistīties dialogā ar tiem cilvēkiem, kas balsojuši par otru valsts valodu, pat tad ja viedoklis nav pieņemams, mēs nevaram runāt tikai ar cilvēkiem, ar kuriem mums viedoklis sakrīt," klāstīja Makarovs.
Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) atzina, ka pēc 18.februāra referenduma ir divas izejas. "Vai nu būs šim jautājumam eskalācija, un nezinu, kā tas ies tālāk, vai arī politiķi, jo no viņiem visvairāk tas atkarīgs, būs gatavi sēsties pie galda un runāt, lai būtu dialogs," teica politiķis.
Deputāts uzsvēra, ka dialogs ir viedokļu apmaiņa ar mērķi atrast kaut ko kopēju, nevis tā, kā tas noticis līdz šim. "Ļoti ceru, ka būs dialogs gan politiskajā līmenī, gan pārējos. Darīšu visu, kas iespējams, lai šāds dialogs notiktu," solīja Ņikiforovs.