"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka no Latvijas skatu punkta svarīgākie aspekti ir tas, cik plaši ASV izvērsīs "tarifu karus" gan ar Eiropu, gan citiem reģioniem, īpaši Ķīnu. "Tarifu karš" liktu centrālajām bankām vienlaikus cīnīties ar zemāku izaugsmi un inflācijas spiedienu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš, ka plaša mēroga "tarifu kara" izvēršanās negatīvi atsauktos uz starptautisko tirdzniecību un būtiski samazinātu izaugsmes perspektīvas.
Tieši un netieši caur tirdzniecības partneru izaugsmes iespēju sarukumu, mazinātos arī Latvijas izaugsmes izredzes, skaidro Gašpuitis. Viņš uzsver, ka būtiskākais aspekts mums būs jaunās administrācijas drošības politika attiecībā pret Ukrainu un NATO. Jebkuri soļi, kas palielinās reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja Tramps spēs situāciju stabilizēt vai pat uzlabot, noskaņojuma stiprināšanās uzlabos ekonomikas asinsriti, pauž Gašpuitis.
Ekonomists informē, ka finanšu tirgi uz Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši kā gaidīts - ar spēcīgāku dolāru, augošu akciju tirgu un augstāku ienesīgumu. Tādējādi nodokļu un ierobežojumu mazināšanas attiecībā uz uzņēmumu peļņu perspektīvas atsver tarifu un augstākas inflācijas negatīvās ietekmes riskus, vismaz pagaidām.
Šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā tiks īstenoti vēlēšanu kampaņā Trampa izteiktie priekšlikumi par tarifiem, nodokļu samazināšanu un imigrāciju, norāda Gašpuitis. Tāpat jautājums ir, kā ASV tirdzniecības partneri reaģēs uz augstākiem ASV tarifiem un attiecībā uz nodokļiem, gan tas, vai visi izvirzītie Trampa priekšlikumi tiks akceptēti kongresā.
Pēdējos mēnešos ASV ekonomikas īstermiņa perspektīva ir uzlabojusies, skaidro Gašpuitis, vienlaikus norādot, ka liela mēroga imigrantu deportācijas varētu būt viens no riskiem izaugsmei, taču nav skaidrs, kā un vai tas notiks. Savukārt tarifu ieviešana rada augšupvērstu inflācijas risku, brīdina Gašpuitis. Tomēr ekonomists uzskata, ka spēcīgāks dolārs un tas, ja uzņēmumi izmaksu pieaugumu absorbēs, samazinot peļņu, varētu šo risku mazināt.
ASV jārēķinās, ka valstu pretpasākumi nozīmēs tās eksporta kritumu un negatīvas blaknes, skaidro Gašpuitis, piebilstot, ka Jēlas universitātes pētnieki lēš, ka ASV mājsaimniecībām Trampa politika izmaksātu pat 7600 ASV dolārus. Tāpat ekonomists norāda, ka federālais parāds turpinās strauji pieaugt, jo Trampa nodokļu reforma, visticamāk, tiks pagarināta un iespējami jauni nodokļu samazinājumi.
Vēl pirms vēlēšanām Trampa uzvaras izredžu pieaugums paspēja skart no eksporta atkarīgo Eiropas uzņēmumu, piemēram, automobiļu ražotāju un luksusa preču grupu, akcijas, vērš uzmanību Gašpuitis. To kritums atspoguļoja tirdzniecības kara iespējamo spiedienu uz nozarēm, kuras jau cīnās ar vājo iekšzemes ekonomiku un eksporta pieprasījuma palēnināšanos.
Ekonomists norāda, ka Eiropas akciju tirgi šogad ir atpalikuši no tehnoloģiju uzņēmumu balstītā ASV tirgus rallija. Gašpuitis sagaida, ka Trampa nodokļu samazināšanas programma veicinās ASV akciju tirgu un atšķirības ar Eiropu palielināsies.
Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis uzskata, ka Trampa uzvarai ir sagaidāma jaukta ietekme uz Eiropas un līdz ar to arī Baltijas ekonomiku, potenciāli redzēsim gan negatīvus, gan arī pozitīvus faktorus.
Skaļākie Trampa izteikumi, kas ietekmēs globālos ekonomikas procesus, ir saistīti ar iespējamiem "tarifu kariem", nosakot drastiskus tarifus ASV importam no Ķīnas (līdz pat 60%) un mērenākus tarifus no pārējām valstīm (10%), informē Purgailis. Ekonomists skaidro, ka augstāku ASV tarifu ietekme uz ES automobiļu un tērauda importu būs negatīva, tomēr ierobežota, jo lielākajai daļai ES automobiļu ražotāju jau ir rūpnīcas ASV. Purgailis domā, ka novērosim ES automašīnu ražošanas aizplūšanu uz ASV, taču prognozējams, ka tā būs ierobežota. Tas viennozīmīgi atstās arī noteiktu negatīvu ietekmi uz Baltijas apstrādes rūpniecību.
Ķīnai nāksies īstenot iepriekš izziņotos masveida stimulus, kas noteikti būs vērsti uz iekšzemes pieprasījuma atbalstu. Purgailis apgalvo, ka tas kopumā ir labi Eiropai, kamēr Ķīna ielaiž ES eksportu. Tomēr jāsaprot, ka Ķīna centīsies stimulēt vietējo ekonomiku, nevis importu.
Tāpat Purgailiz uzskata, ka varam cerēt uz potenciāli zemāku naftas cenu, jo jaunajai ASV administrācijai būs jāmeklē veidi, kā kompensēt tarifu negatīvo ietekmi uz ASV inflāciju. Zemākas naftas cenas nozīmēs arī lētākus alternatīvos enerģijas veidus, piemēram dabasgāzei. Lētāka enerģija kopējo inflāciju turpinās samazināt arī Eiropā, tostarp Latvijā, skaidro Purgailis. Šāda izpausmi novērota jau septembrī, kad eirozonas inflācija sabremzējās, nokrītot līdz 1,8%, kur lielākā ietekme bija energoresursu deflācijai 6% apmērā.
Purgailis domā, ka samērā iespējama ir atšķirība starp Federālo rezervju sistēmas (FED) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajām politikām, proti, procentu likmju izmaiņu scenārijiem. FED būs ierobežotas iespējas ātri samazināt likmes spēcīgās tautsaimniecības un tarifu inflācijas ietekmes dēļ, savukārt ECB būs jāsamazina likmes ne tikai dabiskās inflācijas palēnināšanās dēļ, bet arī tāpēc, ka Eiropu skars lētāks imports no Ķīnas.
Tāpat Purgailis uzskata, ka Trampa paustā attieksme ģeopolitiskajos jautājumos, visticamāk, ievērojami palielinās nenoteiktību Austrumeiropas un Baltijas reģionā, kas negatīvi ietekmēs gan vietējo, gan ārvalstu investīciju apjomus arī Latvijā.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka Trampa ievēlēšana noteikti ietekmēs pasaules ekonomiku, vienlaikus ilgākā laikā ASV vēlēšanu rezultāts nebūs faktors, kas izšķiroši ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. Tā, pirmkārt, būs atkarīga no mūsu pašu īstenotās politikas.
Trampa ievēlēšanas gaidāmās ietekmes atspulgs jau ir redzams finanšu tirgos, skaidro Strautiņš. Piemēram, ASV akciju tirgu indeksi pieaug, jo tiek gaidīta nodokļu samazināšana uzņēmumiem. Ekonomists skaidro, ka tam var būt labvēlīga īslaicīga ietekme uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu ASV, tātad arī pasaulē.
Taču ietekme uz pārējās pasaules ekonomiku kopumā ir ļoti nenoteikta, atzīst Strautiņš. To atspoguļo eiro kursa kritums pret dolāru šodien.
"Ir ļoti grūti uzminēt, tieši kurus vēlēšanu kampaņas laikā dotos solījumus Tramps pildīs un cik lielā mērā. Taču ir skaidrs - ja ASV ievedmuitas tarifi mainīsies, tie pieaugs. Tas nozīmētu papildu problēmas jau tā grūtību māktajai Eiropas ekonomikai, kuras patērētāji ir piesardzīgi un kuras ārējās tirdzniecības pārpalikums lielā mērā ir spoguļattēls ASV deficītam, ko Tramps ļoti vēlas samazināt," pauž Strautiņš.
Ekonomists norāda, ka Latvija tiešā veidā uz ASV eksportē maz, preču eksportā šīs valsts daļa pārsvarā ir 1-2%. Taču mums ļoti svarīgi tirdzniecības partneri ir tādas valstis kā Zviedrija un Vācija, kurām ASV daļa eksportā ir ap desmitdaļu.
"Mēs noteikti jutīsim, ja šajās valstīs ekonomiskā situācija pasliktināsies. Tāpat daļa mūsu eksporta ir komponentes, kas tiek iestrādātas produktos, kurus citas valstis pēc tam eksportē uz ASV," skaidro Strautiņš.
Viņaprāt, Trampa ievēlēšanai būs atšķirīga ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm. Strautiņš skaidro, ka ir labi zināms, ka Tramps ir labvēlīgāk noskaņots pret tradicionālo enerģētiku nekā pret atjaunojamajiem energoresursiem. Piemēram, pieaugot Trampa ievēlēšanas varbūtībai, "S&P Global Clean Energy Index" vērtība līdz 5.novembrim kopš gada sākuma samazinājās par 14,5% (šodien vēl par 2%), bet "S&P Energy Sector Index" pieauga par 7,6%.
Kā ziņots, republikāņu kandidāts eksprezidents Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.