Tieši tajā brīdī pieteikumu veidlapas iesniedz kāda sieviete. O. Valciņa pieklusinātā balsī, lai netraucētu apmeklētāju, turpina: "Anonimitāte nozīmē to, ka neviens no darbiniekiem, kas veic pārbaudes, nezina, kā sauc uzņēmumu vai personu, kam piederošais paraugs tiek pētīts." Bior Rīgas laboratorijā strādā ap 120 cilvēku, bet vēl ir laboratorijas Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.
Bior Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs Aivars Bērziņs Dienai uzsver: "Laboratorijā veikti pat Eiropas Komisijas auditi, pārbaudes veikuši arī vietējie akreditācijas biroji un Krievijas akreditācijas biroji. Tās visas apliecinājušas Bior kompetenci, uzticamību un precizitāti. Šī sistēma radīta, lai izslēgtu šaubas, lai ikviens, kurš testē paraugus, varētu uzticēties šiem rezultātiem."
Centieni ietekmēt
Tieši uzticība Bior ir tā, pār kuru pēdējās nedēļās savilkušies melni mākoņi. Pirmais un lielākais trieciens bija zušu skandāls. Bior, kam Zemkopības ministrija deleģēja veikt zušu mazuļu iepirkumu, tos iegādājās piecreiz dārgāk nekā Lietuva un Igaunija. Tagad notikušo pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Dienai 5. aprīlī Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš bija viens no tiem, kas neatbilstību konstatēja, pavēstīja, ka viņu šajā jautājumā kāds centies ietekmēt.
"Centieni ietekmēt mani bija absurdi, bērnišķīgi un kļūdaini. Ar domu, ka es varētu noņemt spriedzi šim jautājumam un ļaut lietām klusi un lēni izsīkt. Respektīvi, lai es vairāk nepaustu savu viedokli publiskajā telpā, ministrijās un citur. Tika doti mājieni, ka manas nozares uzņēmumiem turpmāk varētu sanākt negatīvas analīzes šajā institūtā par noteiktiem pārtikas produktiem," stāsta D. Šmits.
Šādu varbūtību pilnībā noliedz Bior direktora vietas izpildītāja O. Valciņa: "Lai ietekmētu mūsu laboratoriju, ir "jāizrokas" caur visiem līmeņiem un tad pilnīgi visiem ir jāsaprot, ko un kā darīt. Nav iespējams iejaukties tikai vienā procesā, jo no paša sākuma speciālists pieņem paraugu, tālāk laborants sagatavo paraugus, cits nolasa rezultātus, vēl cits ievada sistēmā. Lielajās iekārtās ir savas programmas, kas piefiksē visus mērījumus, tur mēs varam atrast par pēdējiem pieciem gadiem jebkuru analīzi, jebkuru ķīmisko savienojumu tādā koncentrācijā, kādā tas bija."
Tomēr, ka šaubas par rezultātu ticamību bijušas, vismaz baumu līmenī apstiprina vairāki Dienas aptaujātie nozarē pieredzējuši eksperti, ne tikai D. Šmits. Piemēram, bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Vinets Veldre: "Baumu līmenī esmu dzirdējis, ka lielu interesi par atsevišķu cilvēku pārstāvētajiem uzņēmumiem izrādījusi gan kāda augsta Zemkopības ministrijas amatpersona, gan arī kāds bijušais ministrs. Ar sveci klāt nestāvēju, bet baumas ir. Aizdomu ēna pār Bior vadību krīt."
Runāt negrib
Neviens no pārtikas nozares līderiem - ne piena produktu ražotāji, ne gaļas produktu ražotāji, ne olu segmenta pārstāvji, ne citu virzienu uzņēmēji - Dienai nevēlējās komentēt, vai iepriekš bijušas problēmas ar Bior pārbaudēm.
Runātīgāks bija vienīgi maiznīcas Lāči vadītājs Normunds Skauģis: "Maizniekiem regulāri jāveic obligātās analīzes, tāpat mēs vēršamies pie laboratorijām, ja paši vēlamies pārbaudīt. Maizei bīstamību ir krietni mazāk, nekā tas ir citiem pārtikas produktiem. Līdz šim analīzes veiktas korekti un rezultāti nav izsaukuši nekādas aizdomas."
N. Skauģis uzskata, ka Latvijas mērogiem vajadzētu vismaz trīs tādas kapacitātes laboratorijas kā Bior: "Tas izslēgtu dažādus riskus. Ja kādreiz ir pamats apstrīdēt analīzes, tad to varētu izdarīt šeit, Latvijā, un to varētu paveikt ļoti ātri. Sūtot paraugu uz ārzemēm, sadārdzinās izmaksas un pārbaudes notiek ļoti lēni." Bior pārstāve O. Valciņa uzskata, ka pamata apšaubīt Bior darbu nav: "Mūsu cilvēki ir pārstāvējuši institūtu tiesā gadījumos, kad kāds apstrīd mūsu pētījumu rezultātus, bet nekad mēs neesam apsūdzēti par to, ka kaut ko būtu atraduši tur, kur tā nav."
Tas, ka uzņēmēji izvairās runāt par Bior, pārsteidz V. Veldri: "Tas ir nozīmīgs indikators, ja nozaru pārstāvjiem bail runāt vai izteikt pamatotu kritiku institūtam. Tā ir sarkanā gaisma luksoforā. Bet jāņem vērā, ka Bior laboratorija ar savām rutīnas analīzēm ražotājiem var ļoti palīdzēt. Bior ir tik labas iekārtas, ka neviena rūpnīca tādas nenopirks. Tāpēc pastāv risks nonākt otrā galējībā. Ja laboratorijas veiktās analīzes uzrādīs neatbilstības normatīviem, uzņēmēji sāks vainot laboratoriju, nevis sevi. Pēc šī skandāla pieļauju, ka tāda būs teju katra otrā epizode."
Grib konkursu
Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra vadītājs Aleksandrs Jemeļjanovs norāda, ka Bior visu pārējo zinātnisko institūtu vidū veidojas gandrīz kā monopols. Valsts šim institūtam piešķir vairākus simtus tūkstošu latu gadā, lai tas veiktu PVD noteiktās pārbaudes.
"Gan tehniskā nodrošinājuma ziņā, gan laboratoriju skaita ziņā šis institūts ir lielākais Latvijā. Bior saņem lielāku valsts atbalstu nekā citi institūti, un līdz ar to veidojas monopolstāvoklis. Ja ir problēma, tā netiek risināta caur konkursu, to pa tiešo uztic risināt Bior. Tikpat labi pārbaudes par dzīvnieku lipīgajām slimībām vai arī vakcināciju pret trakumsērgu varēja veikt kāds cits, bet konkurss rīkots netika," domā A. Jemeļjanovs.
Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!