Nozares arodbiedrība tik nelielu interesi skaidro ar diezgan stingrajām prasībām, kas ierobežoja pretendentu skaitu, proti, pedagogam bija jābūt vecumā 60+ (līdz pensijai mazāk nekā trīs gadu) un izdienas stāžam vismaz 25 gadi. Tikai tādā gadījumā varēja saņemt summu sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, bet ar noteikumu, ka nav citu ienākumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina pagarināt minēto programmu, norādot, ka turpinās skolu tīkla optimizācija, kas apgriezienus īpaši uzņems pēc administratīvi teritoriālās reformas. Tāpat iespaidu atstās minimālā vidusskolēnu skaita noteikumu stāšanās spēkā no šā gada 1. septembra. Tādējādi šo izmaiņu rezultātā virkne pedagogu var palikt bez darba. LIZDA iesaka arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku, paredzot, ka tas pienākas ne tikai vispārējās izglītības, bet arī pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogiem.
LIZDA atgādina, ka vairākās profesijās ir izdienas pensijas (policisti, diplomāti, tiesneši u. c.), taču pedagogiem tāds bonuss nav paredzēts, tāpēc šāda programma tiem skolotājiem, kuri profesijā nostrādājuši 25 gadus, ir zināms kompromiss. "Šāds sociālais spilvens jo būtiskāks ir Covid-19 apstākļos, kad emocionāla izdegšana palielinās un pieaug to pedagogu skaits, kuri vairs nespēj pildīt savus pienākumus tādā apjomā, kādu no viņa sagaida vecāki, skolēni un izglītības iestādes administrācija," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina, ka šis atbalsts bija ļoti labs žests skolotājiem, kuri ir zaudējuši darbu pirmspensijas vecumā un nevar uzreiz atrast darbu citā izglītības iestādē. Viņa gan vērsa uzmanību uz to, ka LIZDA priekšlikumā ir sajauktas kopā divas lietas, kuras ir grūti savienojamas – gan izdienas pensiju likuma projekts, gan sociālais atbalsts. Līdz ar to nav saprotams, kā to var izdarīt. "Te jābūt skaidrākai diskusijai, ko tad darīt, jo līdz šim šā pabalsta saņēmēji varēja arī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Jā, šis cilvēks nedrīkstēja piestrādāt šajos sešos mēnešos, bet nekas neliedza pēc gada vai pusgada viņam ko citu darīt," teica Bašķere. Viņa arī nepiekrita tam, ka programma pretendentiem noteica pārāk striktas prasības, arī par vecuma cenzu. Jāņem vērā, ka šobrīd pensijas vecuma latiņa aug, un tuvākajos gados tā būs 65 gadi, bet ar laiku – varbūt arī vairāk. Attiecībā uz saņēmēju loka paplašināšanu pirmsskolas pedagogiem – šīs iestādes neviens negrasās reorganizēt, tad kāpēc gan šīs grupas speciālistiem būtu vajadzīgs šāds sociālais atbalsts? Jautājums arī – kāpēc atbalsts jāparedz tikai šīm pedagogu grupām, bet ne pārējām?
Deputāte Evija Papule atgādināja, ka savulaik LIZDA ļoti strikti pieprasīja izdienas pensijas pedagogiem. Taču tad kopējais virziens bija tāds, ka no tām jāatsakās. Galu galā tā nenotika, un virknei profesiju izdienas pensijas ir noteiktas ar likumu, bet ne pedagogiem. Diskusijās ar arodbiedrību IZM panāca kompromisu, proti, izdienas pensiju vietā ir šī sociālā programma. "Šajos Covid-19 apstākļos ir saprotams lūgums turpināt šo atbalstu, it īpaši šīm trim grupām, kam fiziskā slodze ir atšķirīga no pārējiem pedagogiem – pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības pedagogiem. Ja vēl būtu atrisināts pedagogu palīgu un asistentu jautājums, kas ļautu pieredzes bagātajam skolotājam strādāt kopā ar gados jaunāko. Taču patlaban tas nav iespējams tīri finansiālu apsvērumu dēļ," norādīja Papule, skarbus vārdus veltot IZM – tā vietā, lai ieteiktu, kā rīkoties, LIZDA priekšlikums tiek izkritizēts. Arī par statistikas datiem nav īstas skaidrības – plenārsēdē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš saucis vienus, bet nu tiek minēti citi.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure apliecināja, ka pašvaldības turpina darbu pie skolu tīkla kārtošanas: "Jau šajā mācību gadā mēs neatvērām 10. klases 48 vidējās izglītības iestādēs, 10. un 11. klases nav 25 skolās, bet piecās nav nevienas vidusskolas klases. ATR sakarā būs vēl vesela rinda vidusskolu, kurām nāksies mainīt statusu, tāpēc noteikti pieaugs to pedagogu skaits, kas var zaudēt darbu." Viņasprāt, būtu labi, ja tiktu rasts risinājums sociālā atbalsta programmai, paplašinot saņēmēju loku. Ja tiks atvērts likums par izdienas pensijām, būtu arī jāaktualizē jautājums par pedagogu ietveršanu šajā grupā, uzskata Dundure.
Arī Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) rezumēja, ka "tas bija labs Izglītības un zinātnes ministrijas žests, ko vajadzētu turpināt".