Mazskaitlīgās Pērkoņkrusta organizācijas līderis Šiškins ir radikālis ar stāžu - deviņdesmitajos gados organizējis Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, tiesāts par ieroču glabāšanu, dedzinājis krustu pie Valsts prezidenta pils. Viņš uzskata, ka pie varas Latvijā ir nodevēji, kas jāpārmāca.
"Ženēvas konvencijā ir teikts: ja draud tautai iznīcība, tad var ņemt ieročus rokā. Nu, ko es varu pateikt – mietus paņemsim, ja vajadzēs, jo diemžēl biznesa nauda dara savu," raidījumam skaidroja pats Šiškins.
Līdz šim šiškinieši darbojās vienatnē. Tagad situācija ir mainījusies. Viņi nolēmuši apvienot spēkus ar domubiedriem ārvalstīs. Pirms pāris mēnešiem Šiškina grupa pabija Ukrainā pie nacionālsociālistu kustības Autonomā pretestība. Tās mērķis ir cīņa pret kapitālismu, liberālismu un cionismu. Šie ekstrēmisti cīņu tā arī saprot - kā cīņu tiešā nozīmē - un ar uzbrukumiem vēršas pret citādi domājošiem.
"Es uzskatu, ka darboties tikai Latvijas robežās, tas nav tālredzīgi. Jāmeklē sabiedrotie arī ārpusē," stāstīja Šiškins.
Atbraucēju vārdus Šiškins nenosauc. Labi apzinās, ka tiklīdz kādu nosauks, tam Latvijas robeža būs slēgta. Viņš cer, ka drošības struktūras nezina konkrētos ukraiņu skinhedus, kas publiskos pasākumos sejas neatklāj.
"Ziniet, es labāk paklusēšu, jo tad robežsargi sarosīsies un no attiecīgiem reģioniem varbūt netiks pāri robežai," tā Šiškins.
Šiškinu un viņa cīņu biedrus pie Brīvības pieminekļa sagaidīs antifašisti. Pagājušajā gadā tie izveidojuši trīs jaunas antifašistu organizācijas. Vienu no tām - Apvienība pret nacismu. Organizācijas vadībā bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins.
"Apvienība pret nacismu runā ar dažādu valstu pārstāvjiem. Aicina starptautiskos novērotājus uz šo te pasākumu, kolēģus gan no Somijas, gan Eiropas Parlamenta, no citām valstīm, lai viņi paskatās, kas šeit notiek," Nekā Personīga stāstīja Apvienības pret nacismu valdes loceklis Kuzins.
Kuzins ir tikko atgriezies no Maskavas. Tur Krievijas domes augšpalāta rīkoja konferenci Pasaule bez nacisma. Konferences laikā Maskavā atklāja izstādi, lai pierādītu latviešu zvērības pret krievu un baltkrievu bērniem otrā pasaules kara laikā. Krievijas televīzija Centrs, to atspoguļojot, apgalvoja, ka fašisti ir arī Latvijas valdībā un pie varas esošie Latvijā ir nacistu pēcnācēji.
Uz Maskavu kopā ar Kuzinu brauca arī Saeimas deputāti Nikolajs Kabanovs, Sergejs Dolgopolovs, Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, krievu tiesību aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, Saskaņas centra valdes locekle Elizabete Krivcova un Latvijas Antifašistu komitejas vadītājs Josifs Korens. Tieši antifašists Korens, kā izrādās, pēdējā laikā sācis bieži tikties ar pērkoņkrustieti Šiškinu. Šiškins lepojas ar saviem sakariem antifašistu aprindās.
Saeimas Nacionālās Drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (ZRP) par radikāļu plāniem nevēlas dzirdēt. Viņaprāt, tos nav nepieciešams publiski apspriest, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt gaidāmo referendumu.
"16.marts nav nekas jauns, tas jau vairākus gadus kompetento iestāžu darba kārtībā. Arī Iekšlietu ministrijas dienaskārtībā. Gan stāvokļa uzraudzīšana, monitorēšana, gan arī gatavošanās," skaidroja Zatlers.