Pārskatā norādīts, ka tirgus koncentrācijas līmeņa raksturošanai tradicionāli izmantojamais rādītājs CR5, tas ir, piecu lielāko banku tirgus daļa, Latvijā 2012.gada laikā pieauga gan aktīviem, gan kredītiem un noguldījumiem, decembra beigās sasniedzot attiecīgi 62,8%, 74,2% un 63,1%.
CR5 rādītājs ES dalībvalstu banku sektora konsolidētajiem aktīviem 2011.gada beigās svārstījās robežās no 31,2% Luksemburgā līdz pat 90,6% Igaunijā, savukārt Latvijā tajā pašā laikā tas sasniedza 59,6%.
Pagājušā gada beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas dalībvalstu banku filiāles. Pērn finanšu darbību Latvijā sāka divas dalībvalstu banku filiāles - "Pohjola Bank plc", savukārt Norvēģijas "DNB Bank" atvēra filiāli atbalsta pakalpojumu sniegšanai DNB grupas uzņēmumiem.
Pārskatā atzīmēts, ka Latvijas finanšu sektoram svarīgi notikumi 2012.gadā bija kredītiestāžu darbībai izsniegto licenču anulēšana AS "Parex banka" un AS "Latvijas Krājbanka". Pērn septembrī darbību pārtrauca Īrijas "Allied Irish Bank" filiāle Latvijā, īstenojot iepriekš pieņemto lēmumu par aiziešanu no Latvijas tirgus.
Minēto banku aiziešana no Latvijas banku sektora ietekmēja ne tikai banku apmaksātā pamatkapitāla kopējo apmēru un akcionāru mītnes valstu struktūru, bet arī paaugstināja tirgus koncentrācijas līmeni. Kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls 2012.gadā samazinājās par 13,7%. Ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,2% (2011.gada beigās - 64%), un tajā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi (74%). Savukārt valstij piederošā daļa kopējā apmaksātajā banku pamatkapitālā kopš iepriekšējā gada beigām samazinājās par 9,6 procentpunktiem un 2012.gada beigās bija 17,2%.
2012.gadā banku sektora aktīvi kopumā saruka par 697 miljoniem latu jeb 3,3%, un to apmērs decembra beigās sasniedza 20,2 miljardus latu. 2011.gadā aktīvi saruka par vairāk nekā vienu miljardu latu jeb par 4,7%.
Samazinājumu noteica "Parex bankas" un "Latvijas Krājbankas" aiziešana no banku tirgus, savukārt, tās neiekļaujot 2011.gada datos, banku sektora aktīvi 2012.gada laikā kopumā uzrādīja pieaugumu par 4,3% jeb 830 miljoniem latu.
Lai gan lēnākā tempā nekā iepriekš, tomēr pērn turpināja mazināties kredītportfeļa atlikums, un tā īpatsvars banku sektora aktīvos saruka līdz 58% pērn decembra beigās. Tajā pašā laikā korespondējošajos kontos citās kredītiestādēs izvietoto līdzekļu apmērs nedaudz palielinājās un līdz gada beigām aktīvu struktūrā veidoja 18%.
Bankas bilances struktūru ietekmē izvēlētais biznesa modelis. Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstu meitas banku, kā arī šo valstu banku filiāļu un Latvijas valsts banku galvenais darbības virziens ir kreditēšana (kredīti veido ap 72% no aktīviem), savukārt pārējās, tas ir, uz nerezidentu biznesu orientētās bankas mazāk iesaistās kreditēšanā (kredīti veido ap 30% no aktīviem), bet savus līdzekļus lielā apmērā tur korespondējošos kontos citās kredītiestādēs vai Latvijas Bankā, lai nodrošinātu norēķinu operāciju veikšanu klientiem, kā arī tās daudz aktīvāk veic ieguldījumus vērtspapīros (ap 20% no aktīviem).
Pārskatā rakstīts, ka Latvijas banku sektora aktīvu apmērs konsolidācijas grupu līmenī gada laikā saruka par 0,7% un decembra beigās bija 19,8 miljardi latu jeb 127,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas, lai gan ievērojami atpaliek no attīstīto ES dalībvalstu datiem, ir viens no augstākajiem rādītājiem starp valstīm, kuras ES pievienojās kopš 2004.gada, neskaitot Maltu un Kipru. Individuālo ES dalībvalstu dalījumā minētais rādītājs 2011.gada beigās bija robežās no 61% Rumānijā līdz 833% Īrijā, savukārt Latvijā - 145%. Savukārt Luksemburgas rādītājs ir 1990%.
FKTK pārraudzībā 2012.gada beigās bija 331 finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, un to aktīvu kopējais apmērs sasniedza 22,2 miljardus latu jeb 143,1% no Latvijas IKP apmēra. Banku sektors pēc aktīvu apmēra veidoja lielāko finanšu un kapitāla tirgus daļu, tas ir, 91,1%, tomēr tā īpatsvars turpināja samazināties līdz ar citu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības attīstību.