Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmējis vidējais dējējvistu skaita pieaugums par 6,7% jeb aptuveni 200 000. Vidēji no vienas dējējvistas gan iegūts tikpat daudz olu kā 2014.gadā - 272 olas.
CSP dati liecina, ka turpina samazināties olu cenas veikalos - pērn Latvijas veikalos 10 vistu olas maksāja vidēji 1,37 eiro, kas ir par 0,03 eiro mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu.
Desmit gados visdārgāk olas maksāja 2012.gadā - 1,59 eiro par 10 olām. Cenu krituma ietekmē pēdējos gados ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja olām - 2012.gadā viens strādājošais par savu neto mēnešalgu varēja iegādāties 3100 olu, bet viens pensionārs par savu mēneša pensiju – 1600 olu, norāda CSP. 2014.gadā viens strādājošais varēja nopirkt jau 4000 olu, bet viens pensionārs – 1900 olu.
2014.gadā viens mājsaimniecības loceklis patērēja vidēji 197 vistu olas gadā jeb vidēji 16 olas mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013.gadu iedzīvotāji ēduši par sešām olām gadā mazāk.
Pērn olu patēriņš pilsētās un laukos bija līdzīgs - attiecīgi 195 un 202 olas gadā. Viskrasākās atšķirības vistu olu patēriņā bija 2012.gadā, kad iedzīvotāji pilsētās patērēja par vidēji 23 olām gadā mazāk nekā laukos.
2015.gadā Latvija eksportēja 257,3 miljonu vistu olu 16,8 miljonu eiro vērtībā, salīdzinājumā ar 2014.gadu olu eksporta vērtība pieauga par diviem miljoniem eiro. Lielākā vistu olu eksporta vērtība bija novembrī, bet vismazākā - decembrī. Lielākie olu eksporta partneri bija Igaunija - 4,2 miljonu eiro vērtībā, Čehija - 3,3 miljoni eiro, Lietuva - 3,2 miljoni eiro, Afganistāna - 1,3 miljoni eiro, ASV - 1,2 miljoni eiro un Vācija - 1,1 miljoni eiro.
2015.gadā Latvija importēja 127,3 miljonus vistu olu 8,7 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumā ar 2014.gadu olu imports ir krities par 1,5 miljoniem eiro. Lielākā vistu olu importa vērtība bija martā, bet mazākā – aprīlī. Pērn Latvijā importētas olas no Lietuvas 6,5 miljonu eiro vērtībā, Igaunijas - 1,8 miljonu eiro, Somijas - 300 000 eiro, un Polijas - 100 000 eiro.