Pērn Latvijā paveiktas 84 slepkavības, no kurām 27 gadījumos upuris bija sieviete. Ķuzis gan atzīmēja, ka 2014.gadā noslepkavotas tika 35 sievietes.
Tāpat pērn sākti 188 kriminālprocesi par dažāda līmeņa miesas bojājumu nodarīšanu. 16 gadījumos šie miesas bojājumi bijuši tik smagi, ka beigušies ar sievietes nāvi. Līdz ar to kopumā pērn vardarbīgā nāvē mirušas vairāk nekā 40 sievietes, norādīja policijas priekšnieks un piebilda, ka tā ir satraucoša tendence.
Ķuzis arī atgādināja, ka kopš 2014.gada Latvijā ir ieviesta sistēma, ka gadījumos, kad cilvēks fiziski ietekmē savus ģimenes locekļus, viņš tiek no mājām izraidīts. Kopš šādas kārtības ieviešanas esot pieaudzis arī policijā saņemto iesniegumu skaits par vardarbību. Viņš gan atzīmēja, ka ir gadījumi, kad cilvēki par it kā vardarbības veikšanu vēršas policijā, bet tas darīts, lai vieglāk panāktu, piemēram, šķiršanos no partnera.
Tāpat ne visos gadījumos varmāka ir vīrietis, un policijai no mājas nācies izlikt arī sievieti, lai viņa vairs neapdraudētu savu partneri.
Policijas rīcībā ir arī informācija, ka ir bijuši vīrieši, kuri pēc izlikšanas no mājām ir izdarījuši pašnāvību.
Kā norādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne, svarīgi, lai vardarbību atpazītu ne tikai policisti, bet arī medicīnas personāls. Tāpēc PVO ir sākusi sarunas ar Veselības ministriju (VM), lai informācija par vardarbības atpazīšanu un to, kā šādos gadījumos sadarboties ar citiem dienestiem, tiktu iekļauta ārstu un mediķu apmācībās jau augstskolā.
Jau ziņots, ka 2014.gadā vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcā ar traumām, kuras nodarījis viņu dzīvesbiedrs, bet vēl piecas sievietes viņu dzīvesbiedri nogalinājuši. 2014.gadā ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smagumam miesas bojājumiem. Savukārt Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem 2014.gadā brauca vairāk nekā 7000 reizes.