Personības, ne vēlēšanu procesa spēks

Arī jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits apliecinājis, ka izmaiņas Satversmē par tautas vēlētu prezidentu nerosinās. Interesanti, ka Lietuvā prezidenta amata kandidātiem ir jāsavāc vismaz 20 tūkstoši iedzīvotāju parakstu. Lai vēlēšanas būtu iespējami leģitīmākas, šāda ideja būtu jāapsver arī Latvijā, turklāt būtu jāpaaugstina ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaits, uzskata konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Diena pēta, kas kopīgs un atšķirīgs prezidenta ievēlēšanā un pilnvarās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Salīdzinot ES valstis, Latvijā ir visīsākais prezidenta pilnvaru termiņš – četri gadi –, taču ir iespēja tikt pārvēlētam uz nākamajiem četriem gadiem, kā arī ieņemt šo amatu atkal pēc pārtraukuma. Tiesa, arī Islandē prezidentam viens pilnvaru termiņš ir tikpat ilgs, taču atšķirībā no Latvijas Islandē nav termiņa ierobežojuma. Tāda nav arī Itālijas prezidentam, kurš ir Eiropas rekordists, – viens pilnvaru termiņš ir septiņi gadi. Tikpat ilgu laiku prezidenta krēslā var atrasties arī Īrijas valsts galva, taču maksimums divus termiņus un bez iespējām šo amatu ieņemt vēl kādu reizi. Izplatītākā prakse Eiropas republikās ir piecu gadu termiņš ar iespēju tikt pārvēlētam uz vēl vienu termiņu un ieņemt šo amatu atkal pēc pārtraukuma. Pie šī pulciņa pieder arī Lietuva un Igaunija. Vienīgā Eiropas valsts, kurā prezidents var strādāt tikai vienu termiņu – piecus gadus –, ir Malta. Kopīgā iezīme visās trijās Baltijas valstīs – uz prezidenta amatu var kandidēt no 40 gadu vecuma. Salīdzinājumam – Itālijā no 50 gadiem, bet Horvātijā un Čehijā jau no 18 gadiem. 

Kompromisa variants

Lietuvā un Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas tapa jauna konstitūcija, Latvija atjaunoja pirmskara Satversmi. Izstrādājot pamatlikumu, visās trijās Baltijas valstīs bija vairākas idejas, sākot no tautas vēlēta prezidenta līdz pat valstij vispār bez prezidenta. Rezultāts ir kompromisa variants, piebilst Pastars. Savukārt Igaunijas sistēmas pārzinātājs Filips Kekers Dienai stāsta, ka vairāki Konstitucionālās asamblejas locekļi baidījās no starpkaru pieredzes, uzskatot, ka tiešas prezidenta vēlēšanas palīdzēs koncentrēt pārāk lielu varu vienas personas rokās. Arī Lietuvā konstitūcija bija kompromiss starp divām galējībām – "tīru" parlamentāru un prezidentālu republiku. Kā zināms, Lietuvā prezidentu izvēlas tauta, Latvijā augstāko amatpersonu ievēl Saeima ar vismaz 51 deputāta atbalstu, Igaunijā – parlaments (Rīgikogu) ar 2/3 deputātu atbalstu, bet ja vēlēšanas parlamentā izgāžas, tiek sasaukta īpaša Vēlēšanu kolēģija, kurā ir visi – 101 – parlamenta deputāti un 234 pašvaldību delegāti. Ja arī kolēģijā divās vēlēšanu kārtās neizdodas tikt pie jauna prezidenta, notiek atkārtotas vēlēšanas parlamentā. Jāatgādina, ka tieši tik garā procedūrā 2016. gada rudenī tika izraudzīta pašreizējā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.