Viedokli, ka ārkārtas vēlēšanas neko nav mainījušas, pauda 53% aptaujāto. Savukārt 14% respondentu uzskata, ka situācija ir sliktāka, nekā tā būtu bijusi bez ārkārtas vēlēšanām. Tikpat bieži teikts arī, ka vēlēšanu iznākums dod pamatu domāt, ka sabiedrība kļūs aktīvāka, vairāk prasīs no politiķiem (14%).
Savukārt uz citiem ieguvumiem no ārkārtas Saeimas vēlēšanām norādīts retāk. To, ka jaunizveidotā valdība ir labāka par iepriekšējo, teica vien 5% iedzīvotāju, bet to, ka 11.Saeima ir labāka par 10.Saeimu, norādīja tikai 3% iedzīvotāju.
Salīdzinot, kādas pārmaiņas valstī iedzīvotāji prognozēja pirms 11.Saeimas vēlēšanām, un noskaņojumu pāris mēnešu pēc tām, var secināt, ka iedzīvotāju izteiktās cerības nav piepildījušās. Pēc vēlēšanām daudz biežāk atzīmēts, ka tās neko nav mainījušas un ka situācija pēc vēlēšanām kļuvusi sliktāka nekā būtu bijusi bez tām.
Pozitīvu Saeimas ārkārtas vēlēšanu ietekmi uz situāciju valstī 2011.gada novembrī iedzīvotāji atzina retāk nekā tā tika prognozēta 2011.gada augustā. Piemēram, ja pirms vēlēšanām uzskatu, ka vēlēšanu dēļ politiķi sāks rēķināties, ka viņus var atlaist, un tāpēc strādās labāk, minēja 32% aptaujāto, tad pēc vēlēšanām tā domāja vairs tikai 9%.
Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte vērtējusi, ka atziņas par Saeimas ārkārtas vēlēšanām atspoguļo pārliecību, ka Latvijas iedzīvotāju dzīvē viss atkarīgs no citiem – augstākstāvošiem.
"Iedzīvotāji neredz savu lomu valsts veidošanā un neapzinās savu atbildību par valstī notiekošo, kā arī nesaprot, ka ideāls varas pārstāvju komplekts nav iespējams un ideāla pārvaldība, ieskaitot valsts pārvaldību, top tikai pārvaldāmā un pārvaldītāja mijiedarbības un abu pušu vienošanās ceļā," norādījusi Karnīte.
Jau vēstīts, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas ierosināja vēl toreizējais prezidents Valdis Zatlers, kuru dažas dienas pēc rīkojuma nr.2 nepārvēlēja prezidenta amatā. Zatlers vasarā nodibināja jaunu politisku spēku, kas 11.Saeimā ieguva 22 vietas, taču dienu pirms jaunās Saeimas sanākšanas partiju pameta seši deputāti.