Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa būtu uzskatāmi par ļoti trūcīgiem, jo ir atzinuši, ka naudas nepietiek pat pārtikai (10%), vai arī līdzekļu pārtikai pietiek, bet apģērba iegāde rada finansiālas grūtības (28%). Gandrīz puse iedzīvotāju (47%) ir tādi, kas apgalvo, ka viņiem naudas pietiek gan pārtikai, gan apģērbam, taču ilgtermiņa lietošanas preču iegāde (piemēram, televizors, ledusskapis) rada grūtības. Tikai 0.4% iedzīvotāju ir atzinuši, ka vajadzības gadījumā tie varētu atļauties iegadāties arī samērā dārgas mantas – dzīvokli, vasarnīcu un daudz ko citu.
Salīdzinot 2012.gada oktobra aptaujas datus ar agrāk veiktajām, atklājas, ka 2007.gada oktobrī („trekno gadu” augstākajā punktā!) situācija gan bija labāka, jo 23% apgalvoja, ka spēj iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, bet 2% atzina, ka var atļauties arī ļoti dārgas lietas. Tomēr arī toreiz 10% iedzīvotāju atzina, ka naudas nepietiek pat pārtikai, un 20% apgalvoja, ka naudas pietiek pārtikai, bet nepietiek apģērbam.
Salīdzinoši visdrūmākā aina bija vērojama 2010.gada novembrī, kad 16% apgalvoja, ka naudas nepietiek pat pārtikai, bet 35% - ka pārtikai pietiek, bet nepietiek apģērbam, un tikai 10% atbildēja, ka spēj iegādāties arī ilgtermiņa lietošanas preces vai dārgākus pirkumus. Vērtējot 2012.gada oktobra aptaujas rezultātus atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās atklājas, ka salīdzinoši atzinīgāk savu materiālo situāciju vērtē gados jaunākie (vecuma grupa 18 – 34 gadi) un Rīgā dzīvojošie, bet kritiskāk – iedzīvotāji vecumā pēc 45 gadiem, kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Jāatzīmē, ka sievietes sevi par trūcīgām ir atzinušas biežāk nekā vīrieši.
Interesanti dati atklājas, salīdzinot atbildes atkarībā no ienākumu līmeņa. Izrādās, ka no tiem iedzīvotājiem, kuri pēc ikmēneša ienākumu līmeņa ietilpst starp 20% turīgāko iedzīvotāju, katram desmitajam tomēr ir grūtības ar pārtikas (2%) vai apģērba iegādi (9%). Tikai 38% šajā grupā vērtē, ka var atļauties iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces (36%) vai pat ļoti dārgas lietas (2%). Iespējams, ka te daļēji vainojami maksājumi bankām par kredītiem, kas ņemti
dzīves komforta palielināšanai.
Aptaujā, kas veikta no 19. līdz 31.oktobrim, iztaujāti 1014 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.