Pētījums: Latvijā alu nedzer apmēram 46% iedzīvotāju

SPKC dati liecina, ka alu nedzer 26,7% vīriešu un 64,2% sieviešu.

Dažas reizes gadā alu lieto 17,7% iedzīvotāju, divas līdz trīs reizes mēnesī - 13,3%, vienu reizi nedēļā - 10%, divas līdz trīs reizes nedēļā - 11,5%, bet katru dienu alu dzer 2,4% iedzīvotāju.

Visbiežāk iedzīvotāji dod priekšroku vidēji stipram alum, proti, šādu alu dzer 43% iedzīvotāju. Tikmēr 7,5% iedzīvotāju dzer vidēji stipru un stipru alu apmērām vienādā daudzumā, 1,2% iedzīvotāju dzer stipru alu, bet vēl 2% - bezalkoholisku alu.

Iepriekšējā nedēļā 65,1% iedzīvotāju nebija lietojuši nevienu pudeli alus, 15,4% iedzīvotāju bija lietojuši vienu līdz divas pudeles alus, 10,1% - trīs līdz četras pudeles, 9,4% iedzīvotāju iepriekšējā nedēļā bija lietojuši piecas un vairāk pudeles alus.

Kopumā pēdējā gada laikā alkoholu lietojusi lielākā daļa jeb 79,2% iedzīvotāju, tomēr 20,8% iedzīvotāju gada laikā alkoholu nav lietojuši ne reizi.

Iepriekšējā nedēļā alkoholu ne reizi nebija lietojuši 79,5% iedzīvotāju, tikmēr 6,7% bija lietojuši vienu līdz divas glāzes, 7,2% - trīs līdz četras glāzes, 6,5% iedzīvotāju iepriekšējā nedēļā bija lietojuši vairāk nekā piecas glāzes alkohola.

Labprātāk nekā alu iedzīvotāju izvēlas stipros alkoholiskos dzērienus, jo tos nelieto 30,5% iedzīvotāju. Visbiežāk jeb 43,2% gadījumu gan iedzīvotāji stipros dzērienus lieto dažas reizes gadā, vienlaikus divas līdz trīs reizes mēnesī šos dzērienus lieto 19,4% iedzīvotāju, vienu reizi nedēļā - 5,4%, divas līdz trīs reizes nedēļā - 1,4%, bet katru dienu stipros alkoholiskos dzērienus lieto 0,1% iedzīvotāju.

Vīnu nelieto 33,7% Latvijas iedzīvotāju, bet dažas reizes gadā to lieto 43% iedzīvotāju. 16,5% no iedzīvotāji vīnu lieto divas līdz trīs reizes mēnesī, 5,7% - vienu reizi nedēļā, 1% - divas līdz trīs reizes nedēļā, bet katru dienu vīnu lieto 0,1% iedzīvotāju.

Pēdējā gada laikā 15,9% iedzīvotāju kāds ieteicis samazināt alkohola patēriņu veselības apsvērumu dēļ, tostarp 5,8% to ieteicis ārsts, 0,6% - ārsta palīgs, 0,4% - medicīnas māsa, 0,1% - zobārsts, 1,6% - citi veselības darbinieki. Vēl 10,6% iedzīvotāju samazināt alkohola patēriņu ieteikuši ģimenes locekļi, bet 4,6% - citi cilvēki.

SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.