Pētījums: Latvijā daudzi dzīvo sliktas kvalitātes mājokļos, iespējas tos uzlabot - ierobežotas

Pētījumā norādīts, ka pēc neatkarības atgūšanas privatizācijas ceļā Latvijas iedzīvotāji savā īpašumā ieguva mājokļus, proti, septiņos no desmit gadījumiem mājoklis ir cilvēku īpašumā. Vienlaikus izdevumi par mājokli Latvijā ir zem OECD vidējā līmeņa, lai gan atsevišķos gadījumos šīs izmaksas ir lielas.

OECD norāda, ka lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā tika uzbūvēts padomju okupācijas gados un laika gaitā tas nav ticis efektīvi uzturēts. Tāpat trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotībā, kas ir daudz vairāk nekā vidēji OECD. Pētījumā arī norādīts uz faktu, ka daudzas mājsaimniecības nevar atļauties pārcelties uz labākas kvalitātes mājokli, jo mājsaimniecības nevar atļauties šim mērķim aizņemties. Pēc OECD datiem, 43% Latvijas mājsaimniecību var atļauties paņemt kredītu par 50 kvadrātmetru plašu dzīvokli, kamēr 27% var atļauties aizņemties līdzekļus 75 kvadrātmetru plaša dzīvokļa iegādei.

Pētījumā norādīts arī uz maz attīstīto Latvijas īres tirgu, ko neveicina izīrētājam labvēlīgais īres regulējums. OECD ieskatā, neattīstītais mājokļu tirgus negatīvi ietekmē arī darbaspēka mobilitāti.

OECD arī norāda uz nepietiekamo publisko atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Lai arī valstī ir mājokļu iegādes garantiju programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, tomēr OECD ieskatā, šis atbalsts ir vairāk mērķēts uz iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem Rīgā un tās apkārtnē. 

Pētījuma autori arī norāda uz Latvijā esošo tā dēvēto "iztrūkstošo vidusslāni", kas veido 44% no Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis ir augsts, lai pretendētu uz atbalstu mājokļa iegādei, vienlaikus šie ienākumi ir pārāk zemi, lai atļautos aizņēmumu mājokļa iegādei.

Lai risinātu pētījumā uzskaitītās problēmas, OECD iesaka Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju, tajā ietverot ilgtermiņa redzējumu par mājokļu politiku, kā arī vidēja un īsāka termiņa prioritātes. Mājokļu politikas ieviešanā ieteikts sadarboties valsts un pašvaldību līmenī.

OECD arī rosina Latvijā ieviest fondu, kas palīdzētu attīstīt mājokļu tirgu, kā arī rast veidu, lai palīdzētu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem risināt mājokļa pieejamības problēmu. Tāpat ieteikts attīstīt un padarīt pieejamu īres tirgu.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole gada sākumā publiskotajā revīzijā secināja, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.

Pēc Valsts kontroles revīzijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju ekonomikas ministram apzināt pašvaldību apsaimniekoto dzīvojamo ēku atbilstību drošuma prasībām un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai.

Toreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka par valsts politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc OECD pētījuma.