VI līdz 2022.gada nogalei apkures sezonas laikā virknē skolu pētīs iekštelpu gaisa kvalitāti, sagatavojot ieteikumus tās uzlabošanai. Inspekcija ir noslēgusi pētījuma pirmo posmu, laikā no pērnā gada 2.oktobra līdz šī gada 29.martam apsekojot 20 vispārizglītojošās skolas. Kopumā veikti iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāju mērījumi 56 mācību telpās.
Apkopojot vidējās iekštelpu ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas rezultātus un izvērtējot tās līmeņa iespējamo ietekmi uz izglītojamo, kā arī pedagogu veselību, secināts, ka iekštelpu gaisa kvalitāte lielākā daļā mācību telpu ir viduvēja - 44 jeb 78% no apsekotajām 56 telpām. Savukārt vēl 11 jeb 20% tā ir slikta, bet vienā jeb 2% laba.
Tāpat secināts, ka ventilācijas intensitāte ir nepietiekama 23% mācību telpu, minimāla - 23%, viduvēja - 38%, gandrīz optimāla - 11% un optimāla 5%.
Kopumā 71% apsekoto mācību telpu atbilst vidējās CO2 koncentrācijas robežām - no 1000 līdz 2500 ppm (gāzes koncentrācija, izteikta daļiņās uz vienu miljonu) ar ventilācijas apjomu vienam cilvēkam no trīs līdz septiņiem l/s (litri sekundē). Tomēr Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētais CO2 līmenis ir 1000 ppm vai mazāk. Pētījumā secināts, ka 98% mācību telpu tas pārsniedz šo rādītāju, tai skaitā 4% gadījumu pārsniedzot 2500 ppm robežu.
Kā secinājuši eksperti, lai gan iepriekšējā mācību gadā apsekoto skolu ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst PVO ieteiktajām normām un skolās esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tomēr nepieciešami būtiski uzlabojumi vēl efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās.
VI atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi jau šobrīd paredz, ka mācību telpas pēc katras mācību stundas jāvēdina vismaz desmit minūtes, ziemā - vismaz piecas. Tāpat gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža jāvēdina vismaz desmit līdz 20 minūtes, ziemā - vismaz piecas. VI arī atgādina par prasību minimālajai platībai viena izglītojamā vietai mācību telpā, kas ir divi kvadrātmetri.
Inspekcija iesaka logus atvērt pilnībā, nevis tikai pasīvajā vēdināšanas režīmā. Iespēju robežās arī vajadzētu sekot līdzi tam, lai skolēni starpbrīžos pamestu mācību telpas, tādējādi veicinot ātrāku optimālā CO2 līmeņa atjaunošanos.
VI arī mudina izvietot izglītības iestādes telpās zaļos istabas augus, bet, renovējot mācību telpas, apsvērt iespēju uzstādīt iekštelpu gaisa kvalitātes mērierīces, kā arī iespēju ierīkot atbilstoša inženiertehniskā risinājuma mehānisko ventilāciju, vai uzlabot esošo dabiskās pasīvās ventilācijas sistēmu.
Tāpat būtu vēlams informēt un izglītot skolas darbiniekus, pedagogus, skolēnus un viņu vecākus par prasībām iekštelpu gaisa kvalitātei un drošībai.
Šī gada 1.oktobrī VI plāno sākt pētījuma otro posmu, kurā paredzēts apsekot 21 skolu. Līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā plānots apsekot 109 Latvijas vispārizglītojošās mācību iestādes.
LETA jau iepriekš vēstīja, ka vienā izglītības iestādē pētījums ilgst aptuveni vienu mācību nedēļu. Pētījuma veicēji apseko izglītības iestādi, mācību telpas, intervē pedagogus un skolas administrāciju. Tāpat mācību telpās izvieto mērierīces, kas ar datu uzkrājēja palīdzību reģistrē CO2 koncentrāciju un citus iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājus. Vienlaikus skolotājiem tiek lūgts aizpildīt mācību telpas ikdienas aktivitāšu dienasgrāmatu.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgu rādītāju - iekštelpu CO2 koncentrāciju, veicot objektīvus mērījumus, un sagatavot uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Šis projekts ir Veselības ministrijas Eiropas Savienības fonda projekta Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi daļa.
Laukuskola